Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības ministru padomes neformālajā sanāksmē, kas notika no 8. līdz 10. septembrim, lauksaimniecības politikas veidotāji un eksperti runāja par nepieciešamajiem elementiem nākotnes Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) pēc 2027. gada. Lai nodrošinātu ilgtspēju un konkurētspēju un spētu pārvarēt krīzes situācijas, nepieciešams nozīmīgi mazināt birokrātiju un administratīvo slogu.
Latvija, ko pārstāvēja Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, diskusijā uzsvēra, ka Eiropas Komisijai ir jāpārskata KLP īstenošanas nosacījumi un jāvienkāršo tie, kā arī jāsamazina KLP stratēģiskajā plānā (SP) ziņojamās informācijas detalizācija. Lauksaimniekiem ir vairākārt pieaudzis administratīvais slogs, un tas ir jāmazina.
Tāpat arī Eiropas Komisija (EK) nav pietiekami pretimnākoša plānoto rādītāju pielāgošanai un plānoto rezultātu vērtības grozīšanai. Tādēļ Zemkopības ministrija (ZM) ir nobažījusies, vai un kā būs iespējams pielāgot KLP SP un vai paredzētais laika grafiks ļaus operatīvi novērst konstatētās novirzes.
Lai KLP turpinātu atbalstīt lauksaimniekus Eiropas Zaļā kursa īstenošanā, nodrošinātu ilgtspējīgu saimniekošanu un vienlaikus ļautu nezaudēt konkurētspēju tirgū, ir pakāpeniski un mērķtiecīgi jāskaidro “zaļie mērķi” un ieguvumi no tiem. Vienlaikus ir svarīgi piedāvāt brīvprātīgus un saimniekošanai piemērotus “zaļās pārejas” pasākumus, pretī sniedzot atbalstu, kas kompensē vismaz daļu no izmaksām un negūtajiem ienākumiem. Tāpat arī vajadzīga kvalitatīva apmācība par “zaļās pārejas” priekšrocībām, jaunākajām tehnoloģijām un ekonomiskajiem ieguvumiem, un lauksaimnieku savstarpēja pieredzes apmaiņa. Lai to visu paveiktu, ir vajadzīgi pietiekami finanšu resursi un investīcijas, kā arī vienkāršāka un elastīgāka pieeja pasākumu īstenošanā.
Savukārt, lai labāk tiktu galā ar krīzes situācijām lauksaimniecībā, būtu nepieciešams izstrādāt krīzes situāciju priekšlaikus noteikšanas un rīcības sistēmu ES līmenī, jo primāri ir jānodarbojas ar krīžu novēršanu, nevis ar tās seku likvidēšanu. Vienlaikus ir jādomā par adekvāta ES finansējuma pieejamību krīžu pārvaldībai, uzskata ZM eksperti.
Ārkārtējo situāciju radītu sarežģījumu pārvarēšanu nedrīkst atstāt tikai katras dalībvalsts ziņā, uzskata ZM delegācijas pārstāvji. Tomēr katrai dalībvalstij ir jāstiprina lauksaimnieku spēja uzņemties risku un arī atbildību par sekām, ja pats lauksaimnieks nav izmantojis riska mazināšanas iespējas, piemēram, apdrošināšanu.
