Otrdien, 17. maijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti nozīmīgi MK noteikumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk – ES fondi) ieviešanai 2014. – 2020. gada plānošanas periodā veselības un sociālās iekļaušanas jomās.
Līdz ar MK noteikumu apstiprināšanu ir izpildīti būtiski priekšnosacījumi, lai tiktu uzsāktas projektu atlases veselības veicināšanas un slimību profilakses, invaliditātes ekspertīzes kvalitātes uzlabošanas, kā arī bijušo ieslodzīto integrācijas sabiedrībā jomās. Apstiprinātie MK noteikumi nosaka ES fondu ieviešanas nosacījumus, kādi jāievēro projektu īstenotājiem.
“Katrs solis pretī ES fondu investīciju ieviešanai tik svarīgās nozarēs kā veselība un sociālā iekļaušana ir būtisks iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai un ekonomikas izaugsmei kopumā. Svarīgi visām nozaru ministrijām sekmīgi sadarboties, lai pēc iespējas ātri un kvalitatīvi ES fondu atbalsts sasniegtu arī pārējās nozares,” atzīst finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
MK noteikumu apstiprināšana nodrošinās Eiropas Sociālā fonda atbalsta pieejamību kompleksu veselības veicināšanas un slimību profilakses, kā arī vietējās sabiedrības veselības veicināšanas projektu īstenošanai pašvaldībās. Kopumā šiem projektiem tiks atvēlēti vairāk kā 55 miljoni eiro. Tāpat apstiprinātie MK noteikumi paredz invaliditātes noteikšanas sistēmas bērniem ar funkcionēšanas traucējumiem pilnveidošanu un pielāgošanu Starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijas bērnu un jauniešu versijai, kā arī bijušo ieslodzīto integrācijas sabiedrībā un darba tirgū projektu īstenošanas nosacījumus, atvēlot šiem mērķiem vairāk kā 5 miljonus eiro.
Tā kā, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, Latvijā un pārējās ES dalībvalstīs ir sācies jaunais 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas periods, kuru regulē jaunas Eiropas Komisijas regulas, arī Latvijā tiek atbilstoši izstrādāti un apstiprināti galvenie ES fondu nacionālie plānošanas dokumenti, tostarp partnerības līgums, darbības programma “Izaugsme un nodarbinātība”, kā arī tās papildinājums. Tos sadarbībā ar visām ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām izstrādā Finanšu ministrija kā ES fondu vadošā iestāde. Šobrīd norit intensīvs nozaru ministriju darbs pie katra specifiskā atbalsta mērķa MK noteikumu sagatavošanas un citu nozares specifisko nosacījumu un priekšnoteikumu izpildes, kas nepieciešami, lai nodrošinātu ES fondu investīciju uzsākšanu.
Jau ziņots, ka Latvija 2014. gadā bija starp pirmajām dalībvalstīm, kura veiksmīgi noslēdza sarunas par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā piesaisti 2014. – 2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” īstenošanai. Pirmie ieguldījumi un rezultāti no šī plānošanas perioda ES fondu investīciju ieguldīšanas būs redzami un jūtami ceļu infrastruktūras sakārtošanā, plūdu risku novēršanā, nodarbinātības veicināšanā, jauniešu iesaistē izglītībā un darba tirgū, kā arī sociālās iekļaušanas jomā.
Līdz šim panākts vērā ņemams progress Eiropas Savienības fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda programmu uzsākšanā, apstiprinot MK noteikumus par ES fondu ieviešanu jau 65 jomās (specifiskajos atbalsta mērķos un pasākumos). Tādējādi Latvijas ekonomikā tuvākajos gados ieplūdīs vairāk nekā 2,2 miljardi eiro ES fondu finansējuma. Savukārt līdz š.g. 10. maijam apstiprināti jau 96 projekti, bet noslēgti līgumi par 76 projektu īstenošanu 612 miljonu eiro vērtībā. No tiem ES finansējums - 524 miljoni eiro. Ieguvēji no šīm investīcijām būs gan komersanti, komercdarbības uzsācēji, pašvaldības un valsts pārvaldes iestādes, gan arī atsevišķas iedzīvotāju mērķa grupas, piemēram, jaunieši, sociāli mazāk aizsargātie. Katram Latvijas iedzīvotājam un sabiedrībai kopumā ir iespēja gan izmantot, gan izjust ES fondu ieguldījumu rezultātus.
Informācijas sagatavotājs:
Lauma Silakaktiņa
Komunikācijas departamenta vecākā eksperte
Tālr.: 67083990
lauma.silakaktina@fm.gov.lv
