Ceturtdien, 15. oktobrī, Finanšu ministrijā viesojās Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs Marku Markula (Markku Markkula), lai tikšanās ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieku ES fondu jautājumos Armandu Eberhardu laikā apspriestu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondu) ieguldījuma lomu reģionu attīstībā un finansējumu pēc 2020. gada.
Tikšanās laikā M. Markula iepazinās ar ES fondu investīciju nozīmi Latvijas tautsaimniecībā. To raksturo Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums no 47% 2004. gadā līdz 64% 2015. gadā salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju, kas arī ir ES fondu jeb Kohēzijas politikas fondu galvenais mērķis – mazināt attīstības, labklājības un dzīves kvalitātes līmeņa atšķirības starp dažādiem ES reģioniem.
Attiecībā uz ES budžetu un līdz ar to ES fondu finansējumu pēc 2020. gada no maksātājvalstu puses tiek aktualizēta tēze, ka visiem ES budžeta izdevumiem jābūt virzītiem uz Eiropas līmeņa pievienotās vērtības radīšanu. Latvijas gadījumā par Kohēzijas politiku Eiropas līmeņa pievienotās vērtības kontekstā ir aktuāli divi aspekti – demogrāfijas radītie izaicinājumi un strukturālo reformu veicināšana.
“Demogrāfiskās pārmaiņas Latvijā rada aizvien būtiskākus izaicinājumus valsts un reģionu izaugsmei, kā arī visas ES arējās robežas drošībai. Saskaņā ar Eiropas Reģionu komitejas ziņojumu Latvija un pārējās Baltijas valstis ir pieredzējušas lielāko demogrāfisko samazinājumu ES – šī jautājuma nozīme ES fondu plānošanā pēc 2020. gada strauji augs,” norāda A. Eberhards.
M. Markulas pārstāvētā Eiropas Reģionu komiteja ir ES padomdevēja struktūra, kurā darbojas vēlēti reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji no visām 28 ES dalībvalstīm. Reģionu komitejā tie pauž viedokli par ES tiesību aktiem, kuri tieši ietekmē reģionus un pilsētas. Caur Eiropas Reģionu komiteju dalībvalstu pašvaldībām ir iespējams pārstāvēt savu viedokli dažādos Eiropas Savienības likumdošanas posmos, tostarp par mērķtiecīgām investīcijām reģionu attīstībai.
Jau ziņots, ka laika periodā no 2008. līdz 2015. gadam ES fondu investīcijas palielināja Latvijas IKP izaugsmi vidēji par 1,3 procentpunktiem gadā, kā arī ir sniegušas būtisku atbalstu ekonomikas atlabšanā finanšu krīzes laikā. Abos līdzšinējos plānošanas periodos Latvija ir 100% apmērā izmantojusi visu pieejamo ES fondu finansējumu, vienlaikus elastīgi un efektīvi reaģējot uz būtiskām izmaiņām tautsaimniecībā un sabiedrībā. ES fondi ir nodrošinājuši nozīmīgu atbalstu Latvijas reģioniem, piemēram, atsevišķās reģionu pilsētās ir nosiltināti vairāk nekā 30% no visiem daudzdzīvokļu namiem, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu siltumnīcas efekta gāzu emisiju samazināšanā.
Kohēzijas politikas finansējums jeb ES fondi ir viens no ieguvumiem, kurus Latvija saņem kā ES dalībvalsts. ES fondu ieguldījums ir visnozīmīgākās investīcijas Latvijā, kas kopumā veido aptuveni 70% no kopējā publiskā finansējuma. Tas ir vērsts uz ražošanas potenciāla palielināšanu, sociālās nevienlīdzības samazināšanu, energoefektivitātes veicināšanu, veselības, izglītības un transporta infrastruktūras attīstību, jaunu tehnoloģiju veidošanu un nodarbinātības veicināšanu, kā arī citām jomām. Tādējādi tiek nodrošināta visas sabiedrības labklājības celšana.
Informācijas sagatavotājs:
Lauma Silakaktiņa
Komunikācijas departamenta vecākā eksperte
Tālr.: 67083990
lauma.silakaktina@fm.gov.lv
