Latvija neapmierināta ar EK ES fondu regulu priekšlikumiem 2014.-2020. gada periodam
Latvija ir neapmierināta ar ceturtdien, 6. oktobrī, Eiropas Komisijas publicētajiem Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas politikas (ES fondu) regulu priekšlikumiem 2014.-2020. gada plānošanas periodam, kuros noteikti gan principi ES dalībvalstīm pieejamā finansējuma apjoma noteikšanai un iespējamajām atbalsta jomām, gan arī ES fondu vadības un ieviešanas jautājumi periodam pēc 2013. gada.
Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Aleksandrs Antonovs norāda: „Latviju neapmierina pašreizējais piedāvājums, jo tas paredz Kohēzijas politikas jeb ES fondu finansējuma samazinājumu Latvijai. Tāpat Latvija uzskata, ka EK piedāvājums nenodrošina pietiekami fokusētu Kohēzijas politiku, kas būtu atbalsts ierobežotam skaitam prioritāšu un tādējādi ļautu sasniegt redzamākus rezultātus.”
ES fondu finansējuma vismaz esošā apjoma saglabāšana arī pēc 2013. gada vai pat lielāks finansējums ir Latvijas prioritāte sarunās par Kohēzijas politikas nākotni un viena no Latvijas Republikas prioritātēm sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadā, ņemot vērā to, ka ES finansējums ir vienīgās nozīmīgās Latvijai pieejamās investīcijas attīstībai, kā arī arvien pastāv būtiskas sociālās un ekonomiskās atšķirības starp ES dalībvalstīm un reģioniem.
Latvija vēlas uzlabot Kohēzijas politikas efektivitāti, nosakot, ka dalībvalstīm būtu jāatskaitās par sasniegtajiem rezultātiem, nevis izlietoto naudas apjomu, tādējādi samazinot izmaksu kontroles un uzsverot šīs politikas efektivitāti un pievienoto vērtību. Tāpat Latvijai ir būtiski skaidri nosacījumi ES fondu ieviešanai jau pirms nacionālo plānošanas dokumentu sagatavošanas, lai šo nosacījumu turpmākā interpretācija nekavētu ES fondu ieviešanas uzsākšanu 2014. gada 1. janvārī, nevilcinot investīciju ieplūdi Latvijas tautsaimniecībā un sekmējot tās attīstību.
„Sarunas par Kohēzijas politikas nākotnes jautājumiem būs sarežģītas, bet Latvija ar savu pozīciju nebūs viena, kā to pierāda pagājušajā nedēļā Baltijas valstu un Ungārijas premjerministru kopīgi nosūtītā vēstule Eiropas Komisijai par Kohēzijas politikas finansējuma netaisnīgajiem sadalījuma nosacījumiem starp dalībvalstīm. Finanšu ministrija meklē sabiedrotos citu dalībvalstu vidū, kā arī sadarbojas ar nozaru ministrijām, lai nodrošinātu pēc iespējas labvēlīgāku iznākumu Latvijai sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014. – 2020. gadā,” uzsver A. Antonovs.
Finanšu ministrija kā atbildīgā institūcija par pozīcijas veidošanu attiecībā uz Kohēzija politikas nākotni 2014.-2020. gada plānošanas periodam izstrādās Latvijas pozīcijas par ES fondu regulu priekšlikumiem, sadarbojoties ar nozaru ministrijām un sabiedriskajiem partneriem, kā arī nodrošinās Latvijas interešu pārstāvniecību ES līmeņa sarunās.
Foto: avots Finanšu ministrija (no kreisās - Aleksis Jarockis, FM Komunikācijas nodaļas vadītājs, Aleksandrs Antonovs, FM valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos, Dace Grūberte, ES fondu Stratēģijas departamenta direktore)
Informācijas sagatavotājs:
Agnese Beļkeviča
FM Komunikācijas nodaļa
Tālr. 67083938
Agnese.Belkevica@fm.gov.lv
