Latvija šajā ES fondu periodā spēs sasniegt izvirzītos mērķus un rādītājus
Latvija 2007.-2013.gada Eiropas Savienības (ES) fondu periodā kopumā spēs sasniegt izvirzītos mērķus un rādītājus, secināts trešdien, 30. novembrī Finanšu ministrijas rīkotajā starptautiskajā konferencē, kurā dalībnieki tika iepazīstināti un diskutēja par Latvijā un citās ES dalībvalstīs veikto ES fondu vidusposma izvērtējumu rezultātiem.
„Izvērtēšanas jautājumu aktualitāte Latvijā kļūst īpaši būtiska, gatavojoties nākamajam 2014.-2020.gada ES fondu periodam, jo Latvijas interesēs ir nākotnē īstenot uz rezultātiem orientētu Kohēzijas (ES fondu) politiku,” norāda valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs.
A.Antonovs uzsver, ka Latvija vēlas uzlabot Kohēzijas politikas efektivitāti, nosakot, ka ES dalībvalstīm būtu jāatskaitās par sasniegtajiem rezultātiem, nevis par izlietoto naudas apjomu. Tādēļ arī Latvijas nacionālajā pozīcijā par ES fondu regulu priekšlikumiem 2014.-2020.g. teikts, ka būtu jāpalielina izvērtēšanas loma un attiecīgi jāsamazina izmaksu kontroļu un auditu īpatsvars, uzsverot Kohēzijas politikas jeb ES fondu efektivitāti un pievienoto vērtību.
SIA „Agile&CO” veiktajā vidusposma izvērtējumā ir secināts, ka kaut gan iepriekšējos gados Latvijā ekonomiskā situācija pasliktinājās, valsts kopumā ir spējusi sekmīgi nodrošināt ES fondu ieviešanu. Lai arī daļa no ES fondu aktivitātēm joprojām ir ieviešanas stadijā, jau sasniegtie rezultāti liecina, ka Latvija šajā fondu plānošanas periodā kopumā spēs sasniegt izvirzītos mērķus un rādītājus.
Tāpat ir secināts, ka ES fondu atbalsts Latvijā kopumā ir sekmīgi pielāgots Latvijas ekonomiskās situācijas negatīvajām izmaiņām, nodrošinot papildu finanšu līdzekļu novirzīšanu nodarbinātības un uzņēmējdarbības jomām, kuru ekonomiskie rādītāji recesijas ietvaros ir piedzīvojuši visstraujāko kritumu, atstājot lielu ietekmi uz kopējās sociālās spriedzes pieaugumu valstī.
Secināts arī, ka ES fondu ietvaros īstenotās aktivitātes nodrošina tiešu atbalstu gandrīz visiem (95%) no Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā 2010. – 2013. gadam definētajiem mērķiem un ka atbildīgās institūcijas ir veikušas redzamus un vērā ņemamus uzlabojumus procesu sakārtošanai un birokrātisko šķēršļu mazināšanai.
Savukārt faktori, kurus būtu lietderīgi ņemt vērā, attīstot ES fondu vadības sistēmu, saistāmi ar ES fondu vadība centralizāciju, ziņojumā arī norādīts, ka fondu vadības sistēmā būtu lietderīgi vairāk ietvert uz mērķi orientētus rezultātus un kontroles.
Konferencē bija aicināti piedalīties arī Francijas un Igaunijas pārstāvji. Abu valstu sniegtajās prezentācijās izskanēja, ka šobrīd esošais ES fondus administrējošo iestāžu skaits jāsamazina. Piemēram, Francijā ir 26 reģioni, attiecīgi 26 darbības programmas, kuru ieviešanu katrā reģionā nodrošina vairākas aģentūras, tādējādi Francijā tiek ierosināts vienā reģionā veidot vienas pieturas aģentūru ES fondu finansējuma saņēmējiem.
Igaunijā savukārt šobrīd ES fondu administrēšanu veic 11 ieviešanas aģentūras, un ES fondu vadības sistēmā iesaistītas vēl 5 ministrijas. Igauņiem izvērtētāji iesaka nākamajā plānošanas periodā paturēt 6 ieviešanas aģentūras un, koncertējot vadības funkcijas vadošajā iestādē - Finanšu ministrijā - pilnībā atteikties no nozaru ministriju iesaistīšanas ES fondu vadības sistēmā. Kā rezumēja Igaunijas Finanšu ministrijas pārstāve Karīna Korda (Karin Kõrda): „Arī Igaunijā ir vieta uzlabojumiem!”
„Izvērtēšanas loma, sekmējot ES fondu ieviešanas kvalitāti un efektivitāti, ar katru gadu pieaug. Tādēļ domāju, ka šī konference veicinās arī izvērtēšanas kapacitātes celšanu Latvijā, kas mūsu valstij ir īpaši nozīmīgs jautājums, atrisināms tikai ilgtermiņā un piedaloties visām ieinteresētajām pusēm,” pauž A. Antonovs.
Informācijas sagatavotājs:
Agnese Beļkeviča
Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece
Tālr. 67083938
Agnese.Belkevica@fm.gov.lv
