Latvijā salīdzinājumā ar citām ES jaunajām dalībvalstīm īss ES fondu projektu un maksājumu pieprasījumu izvērtēšanas laiks
Latvijā Eiropas Savienības (ES) fondu apguves sistēmas rādītāji ir vieni no labākajiem starp ES jaunajām dalībvalstīm, liecina ES fondu vadošās iestādes Finanšu ministrijas veiktā aptauja par ES fondu vadības un kontroles sistēmas darbības rādītājiem ES jaunajās dalībvalstīs.
Aptauja tika veikta, lai novērtētu Latvijas paveikto ES fondu administrēšanas sistēmas vienkāršošanas jomā un identificētu vēl iespējamos uzlabojumus.
Salīdzināti tika tādi rādītāji kā projektu vērtēšanai atvēlētais laiks, līgumu noslēgšanai ar finansējuma saņēmējiem paredzētais laiks, izdevumu deklarācijas iesniegšanas un izskatīšanas ilgums, projektu uzraudzības ziņojumu iesniegšana un citi rādītāji.
Latvijā ES fondu projekts izvērtējams 12 nedēļu laikā, kas ir viens no labākajiem rezultātiem starp jaunajām ES dalībvalstīm. Tā, piemēram, aiz Latvijas paliek Lietuva, Igaunija un Kipra, kur reālais projektu vērtēšanas laiks ir 16 nedēļas, Polija – 17 nedēļas, Slovēnija – 20 nedēļas un Malta – 24 nedēļas.
Tāpat Latvijai ir labi rezultāti attiecībā uz starpposma izdevumu deklarācijas izskatīšanas ātrumu. Latvijā tās ir 18 darba dienas, savukārt, piemēram, Slovēnijā izdevumu deklarācija tiek skatīta līdz pat 30 dienām.
Lai paātrinātu finansējuma apriti un nodrošinātu izlietotā finansējuma ES daļas ātrāku atgūšanu valsts budžetā, Latvijā izdevumu deklarāciju, tāpat kā vēl trijās jaunajās dalībvalstīs (Polijā, Rumānijā un Slovēnijā), iespējams iesniegt sertifikācijas iestādē (Valsts Kasē) reizi mēnesī. Citās dalībvalstīs joprojām to iespējams iesniegt tikai 3-4 reizes gadā.
Arī maksājumu pieprasījumu izskatīšanu Latvijā veic ātri salīdzinājumā ar citām jaunajām ES dalībvalstīm, ātrāk tie tiek izskatīti tikai Bulgārijā. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā maksājumu dokumentāciju izskata 20 dienās, Polijā – 23 dienās, Slovēnijā – 30 dienās, Čehijā – 55, savukārt Rumānijā tos var skatīt pat 68 dienas.
Arī citos sistēmas darbības rādītājos Latvija neatpaliek no pārējām ES jaunajām dalībvalstīm. Piemēram, Latvijā, lai paātrinātu maksājumu plūsmu, ES fondu projekta progresa ziņojuma apstiprināšana, līdzīgi kā vēl sešās jaunajās dalībvalstīs, vairs nav priekšnosacījums maksājumu saņemšanai projekta ietvaros. Savukārt pārējās dalībvalstīs projekta progresa uzraudzības ziņojumu apstiprināšana joprojām ir priekšnosacījums maksājumu saņemšanai.
Liela daļa no termiņiem, kas saistīti ar projektu ieviešanu un īpaši ar maksājumu administrēšanas un izdevumu deklarēšanas ātrumu, Latvijā pēdējā gada laikā tikuši ievērojami saīsināti ES fondu sistēmas vienkāršošanas pasākumu ietvaros.
Tas, ka Latvija ir viena no līderēm ES finansējuma apguves progresa ziņā, lielā mērā skaidrojams tieši ar sistēmas ātrdarbību un veiktajiem vienkāršošanas pasākumiem, pie kuriem darbs tiks turpināts arī 2010.gadā, norāda Finanšu ministrija.
Par veiktās aptaujas rezultātiem februārī paredzēts informēt arī Ministru kabinetu.
Informācijas sagatavotājs:
Agnese Beļkeviča
Preses nodaļa
Tālr. 67083938
Agnese.Belkevica@fm.gov.lv
