Latvija viena no pirmajām parakstīs Saprašanās memorandus par Norvēģijas finanšu atbalstu
Trešdien, 2. februārī, Norvēģijā (Oslo) norisinājās otrais oficiālo sarunu raunds starp donorvalstu pārstāvjiem un Latvijas Finanšu ministriju par nosacījumiem Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta (EEZ) un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta 2009.-2014. gada plānošanas perioda atbalsta saņemšanai.
Sarunu rezultātā panākta sapratne par finanšu instrumentu prioritātēm un nosacījumiem Latvijai, kas ļaus sagatavot parakstīšanai Saprašanās memorandus.
„Tā kā šī brīža situācijā ārvalstu finanšu palīdzība Latvijai ir viens no būtiskākajiem finanšu instrumentiem, lai veicinātu Latvijas ekonomikas atveseļošanos, ir būtiski, ka Norvēģijas un EEZ finanšu instrumentu finansējuma apmērs būs par ~ 30% lielāks nekā iepriekšējā plānošanas periodā, paredzot atbalstu vides jomai, inovāciju veicināšanai, zinātnei un pētniecībai, nevalstiskā sektora attīstībai, kultūras mantojuma aizsardzībai un vēl citām jomām,” uzsver FM valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs.
Sarunu galvenais mērķis bija saskaņot Latvijas izvirzīto prioritāšu atbilstību donorvalstu izvirzītajiem nosacījumiem, kā arī saskaņot prioritāšu ietvaros iecerētos pasākumus un atvēlēto finansējumu. Sagaidāms, ka Saprašanās memorandu parakstīšana varētu notikt šā gada aprīlī, Latvijai esot vienai no pirmajām valstīm, kas noslēdz vienošanos ar donorvalstīm (Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu) par 2009.-2014. gada plānošanas perioda finansējuma ieviešanu.
Latvijas atbalstam minēto finanšu instrumentu ietvaros ir izvirzījusi šādas prioritātes:
klimata izmaiņas un atjaunojamā enerģija;
NVO fonds pilsoniskās sabiedrības attīstībai, ietverot cilvēkdrošību, ilgtermiņa atbalstu sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem, dzimumu līdztiesības principa ievērošanu;
kultūras mantojuma aizsardzība;
atbalsts zaļākai rūpniecībai – Viedo tehnoloģiju fonds;
bilaterālā pētniecības programma un stipendijas;
tieslietas un iekšlietas, ietverot ieslodzījuma vietu un īslaicīgas aizturēšanas vietu uzlabošanu;
cienīga darba un trīspusējās sadarbības veicināšana;
kapacitātes celšana un institucionālā sadarbība ar Norvēģijas publiskajām institūcijām, vietējām un reģionālām varas iestādēm.
Kā jau iepriekš ziņots, kopumā Latvijai 2009.-2014. gada periodā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros būs pieejami 51,27 miljoni latu, tai skaitā no EEZ 24,29 miljoni latu, no Norvēģijas – 26,98 miljoni latu.
Šobrīd EEZ veido 25 Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. EEZ un Norvēģijas finanšu mehānismi ir EEZ valstu finanšu ieguldījums ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā. Saskaņā ar EEZ līgumu vairākām ES dalībvalstīm, tai skaitā arī Latvijai, ir pieejami divi finanšu instrumenti - EEZ finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments.
Informācijas sagatavotājs:
Agnese Beļkeviča
FM Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67083938
Agnese.Belkevica@fm.gov.lv
