Pirmdien, 24. jūnijā, Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs Luksemburgā piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kurā notiks diskusijas gan par lauksaimniecības nākotnei, gan zvejas iespējām 2025. gadā nozīmīgiem jautājumiem.
Padomes sēdē ir iecerēts vienoties par svarīgākajām nostādnēm ES lauksaimniecības nozares darbībai nākošajā ES plānošanas periodā 2028.-2034. gadā, kaut arī daudzos jautājumos dalībvalstu starpā joprojām nav vienprātības. Priekšlikumu projektā ir iekļautas visaptverošas nostādnes par ES lauksaimniecības nozares virzību nākotnē, tomēr dalībvalstis nav vienisprātis par vairākiem jautājumiem, tostarp attiecībā uz tiešo maksājumu izlīdzināšanu. Latvijai būtiskākais jautājums ir tiešo maksājumu izlīdzināšana, kas beidzot izlīdzinātu atšķirības dalībvalstu lauksaimnieku starpā un nostādītu tos vienlīdzīgos konkurences apstākļos, taču tam nepiekrīt vairākas ES dalībvalstis, kuras saņem tiešos maksājumus krietni virs vidējā ES līmeņa.
Padomes sanāksmē tiks skatīts arī jautājums par ilgtspējīgu zveju ES ūdeņos 2025. gadā. Eiropas Komisija (EK) publicējusi ikgadējo paziņojumu par situāciju ES zivsaimniecības nozarē un ievirzēm zvejas iespēju sadalījumā 2025. gadam, kurā iekļauta informācija par zvejas krājumu pašreizējo stāvokli, paužot satraukums par nelabvēlīgu vides situāciju Baltijas jūrā, kas apdraud zivju krājumus, jo nav novērojama ievērojama krājumu atjaunošanās. Latvija piekrīt, ka Baltijas jūrā ir slikts vides stāvoklis un zivju krājumi samazinās, tāpēc vērš uzmanību uz papildu draudiem – Krievijas turpināto mērķzveju, kas neatbilst zinātnieku sniegtajām rekomendācijām. Latvija aicina EK šo apstākli nopietni izvērtēt un visu atbildību par zivju krājumu sarukumu neattiecināt tikai uz ES zvejniekiem, kas jau ļoti ilgus gadus ievēro zinātnieku ieteikto nozvejas apjomu u.c. aizsardzības pasākumus.
