Pirmdien, 20. novembrī, Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē Briselē, kurā dalībvalstis diskutēja par ES lauku apvidu turpmākas attīstības ilgtermiņa redzējumu.
Lauku apvidiem jābūt stipriem un dzīvotspējīgiem visā ES, jo tieši lauku teritorijām ir būtiska nozīme pārtikas ražošanā, kas ir īpaši svarīgi pašreizējā ģeopolitiskā situācijā, kā arī vides saglabāšanā un rīcībai klimata jomā. Tam visam pamats ir lauku apdzīvotība – iedzīvotāji, kas dzīvo un strādā lauku apvidos.
R.Kronbergs debatēs uzsvēra, ka ne tikai ES Kopējās lauksaimniecības politikas uzdevums ir sekmēt lauku noturību un attīstību. Šā mērķa īstenošanā vienmēr jāatceras, ka arī citām ES rīcības politikām (satiksme, veselības aprūpe, izglītība, pieejami pakalpojumi u.tml.) ir vistiešākā ietekme uz lauku apvidiem un to iedzīvotāju iespējām strādāt un labklājīgi dzīvot. Tāpēc ir jānodrošina dažādo ES politiku jomu labāka saskaņotība lauku attīstības labā. Lauku teritoriju dzīvotspējas nodrošināšanai ir nepieciešams mobilizēt visus iespējamos resursus.
Plānotajās sarunās par ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni ir jāatrod līdzsvars starp pārtikas ražošanu un arvien augošajām ilgtspējas prasībām. Pārtikas ražošanai ir jābūt KLP pamatprioritārei. Vienlaicīgi lauksaimniekus ir jāatbalsta, tostarp finansiāli, par arvien vērienīgāku vides un klimata prasību izpildi. Eiropas Komisijai (EK) ir jāveic visaptverošs izvērtējums par Zaļā kursa tiesību aktu ietekmi ES lauksaimniecību. Ir nepieciešami skaidri fakti, kādas sekas tas atstāj uz mūsu pārtikas ražošanu un konkurētspēju.
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmi, arī 2024. gadam ir jāparedz elastība KLP nosacījumos un jāļauj izmantot lauksaimniecības ražošanā tās platības, kurām līdz šim paredzēti ierobežojumi vai aizliegumi.
Padomes sēdē tika diskutēts arī par ES Meža stratēģijas 2030 ieviešanu. “Mežiem ir liela loma gan lauku teritoriju attīstībā, gan sniedzot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un biodaudzveidības veicināšanā. Meži ES ir ļoti dažādi, ar atšķirīgiem vides un ģeogrāfiskajiem apstākļiem. Līdz ar to ir atšķirīgi arī risināmie izaicinājumi. Mežu apsaimniekošanā “vienotas metodes izvēle visiem” nedarbojas. Lemšanā par meža apsaimniekošanas jautājumiem, it īpaši piemērotāko meža apsaimniekošanas metožu un paņēmienu izvēlei, arī turpmāk ir jāpaliek dalībvalsts nacionālajā kompetencē. Mežu stratēģijas ieviešanai jābūt atbilstošai valsts attīstības mērķiem, ņemot vērā atšķirīgās ekonomiskās un ģeogrāfiskās situācijas. Stratēģijas ieviešana nedrīkst radīt papildu administratīvo slogu un izmaksas,” uzsvēra R.Kronbergs.
Padomē tika diskutēts arī par lielo plēsēju nodarītajiem postījumiem un apdraudējumu lauksaimniecības dzīvniekiem. Tādēļ dalībvalstis aicināja EK veikt izvērtējumu un pārskatīt tiesību aktus, lai rastu līdzsvaru plēsīgo sugu aizsardzības un drošas lauksaimnieciskās darbības starpā.
