LIAA direktors A. Ozols klaji maldina sabiedrību par ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodu
Šobrīd, kad Eiropas Komisija apstiprinājusi Latvijas Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmu “Izaugsme un nodarbinātība”, nav ne mazāko šaubu, ka Latvijai jaunajā plānošanas periodā būs pieejami fondu līdzekļi 4,4 miljardu eiro apmērā. Lai finansējuma saņēmējiem atvieglotu projektu pieteikšanu un finansējuma saņemšanu, jaunajā periodā reorganizēta administrēšanas sistēma, kā rezultātā būs viena sadarbības iestāde – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Pret jauno sistēmu iebilst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols, kurš dažādos medijos regulāri maldina sabiedrību.
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards vēlreiz uzsver: “Latvija ir starp pirmajām ES dalībvalstīm, kurai Eiropas Komisija apstiprinājusi gan Partnerības līgumu, gan Darbības programmu “Izaugsme un nodarbinātība”, kas nozīmē to, ka ir nodrošināta ES fondu pieejamība 4,4 miljardu eiro apmērā.”
Šobrīd par centralizētas ES fondu vadības sistēmas darbību klaji negatīvi publiskajā telpā izsakās tikai LIAA direktors Andris Ozols, lai gan Finanšu ministrijā Ozola kungs ar savām bažām nav vērsies. Visos mediju rakstos Ozola kungs biedē ar iespēju, ka reorganizācijas dēļ šogad uzņēmējiem finansējums ies secen. Te gan jāatzīmē, ka jau šobrīd ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periods vairākās nozarēs ir veiksmīgi uzsākts un jau norit aktīvs darbs pie projektu īstenošanas, un jau ir pierādījies, ka jaunā administrēšanas sistēma veiksmīgi strādā. Tāpat jānorāda, ka atbalsta programmas izstrādā nozaru ministrijas, tātad LIAA gadījumā tā ir Ekonomikas ministrija (EM), līdz ar to tas, ka jaunā uzņēmējdarbības atbalsta programma vēl joprojām nav izstrādāta, ir pilnībā EM atbildība. Tam nav nekāda sakara ar jauno fondu administrēšanas sistēmu.
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards norāda tās sfēras, uz kurām EM un LIAA būtu vērtīgi koncentrēties: “LIAA neveicās ar ES fondu 2007. – 2013. gada finansējuma ieguldīšanu. Iestādes gausā darba rezultātā, vēljoprojām pastāv risks, ka viss 2007. – 2013. gadā pieejamais finansējums netiks izmantots. LIAA un EM būtu nepieciešams savus resursus veltīt ES fondu 2007.-2013. gada plānošanas perioda programmu naudas nezaudēšanai, jo, kā redzams, 2014. gadā esam “izlīduši caur adatas aci” vien tāpēc, ka. sadarbojoties Finanšu ministrijai, Vides reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un Valsts reģionālās attīstības aģentūrai (VRAA), izdevās nerealizētos EM/LIAA projektus aizvietot ar pilsētvides investīcijām, tādējādi nodrošinot, ka Latvija tomēr nezaudēja ES līdzfinansējumu. Ja kādam ir neizpildīti “mājasdarbi”, lai sagādātu uzņēmējiem atbalstu nākotnei, tad EM kā atbildīgajai iestādei un politikas veidotājam par to nevajadzētu kautrēties publiski runāt. Savukārt, attiecībā uz jauno ES fondu plānošanas periodu, vēlos atgādināt, ka mums visiem taču ir kopīgs mērķis – uzsākt jaunā perioda aktivitātes pēc iespējas ātrāk.”
Kā jau iepriekš ziņots, jaunajā plānošanas periodā fondu administrēšana atradīsies vienās rokās – šo funkciju pildīs CFLA, kas veiks projektu iesniedzēju un finansējuma saņēmēju tiešo apkalpošanu, uzraudzīs projektu atlasi un līgumu noslēgšanu, konsultēs par maksājumiem un citiem ar fondu finansējuma administrēšanu saistītiem jautājumiem. CFLA šobrīd jau ir uzsākusi jaunā plānošanas perioda pienākumu veikšanu. Jaunās sistēmas galvenais mērķis ir vienkāršot procesus finansējuma saņēmējiem.
A. Krūmiņa uzsver, ka CFLA no savas puses ir gatava uzsākt projektu atlases, un, piemēram, labklājības jomā tuvākā mēneša laikā tās arī sāksies. “Kamēr par nozari atbildīgā ministrija nav izstrādājusi attiecīgos (specifiskā atbalsta mērķa) Ministru kabineta noteikumus un atlases kritērijus, atlases nevar sākties. Mēs aktīvi palīdzam ministrijām šajā procesā, sekojam līdzi, lai nosacījumi būtu skaidri definēti un saņēmējiem izprotami, tomēr vēlreiz uzsveram – tā ir ministriju atbildības joma.”
Lai arī veicamo darbu apjoms CFLA ievērojami pieaugs, tomēr funkcijas, kuras jaunajā plānošanas periodā būs jāveic, aģentūra ir pildījusi jau vairāk nekā 15 gadus. Visā tās pastāvēšanas vēsturē aģentūras atbildībā ir bijusi dažādu finanšu instrumentu finansētu programmu īstenošanas uzraudzība un projektu kontrole.
„Ja vērtē pieredzi, kas mums ir bijusi līdz šim, mēs jau esam strādājuši ar dažādiem fondiem, dažādām nozarēm – gan ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansētiem projektiem, gan ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) projektiem. Kompetenču tvērums ir pietiekami plašs, tas tikai paplašināsies vēl vairāk.“ atklāj A. Krūmiņa.
Grafikā redzama Ekonomikas ministrijas maksājumu plānā identificēto risku eskalācija, kā rezultātā pastāvēja risks zaudēt būtisku ERAF piešķīrumu darbības programmā „Uzņēmējdarbība un inovācijas“. Kā jau tika minēts, FM, VARAM un VRAA efektīvas sadarbības rezultātā uz 2014. gadu finansējuma zaudējuma risks tika novērsts.
Ar Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas apguvi līdz 2014.gada 30.septembrim var iepazīties šeit.
Informācijas sagatavotājs:
Zaiga Puškina
Komunikācijas departamenta vecākā eksperte
Tālr.: 67095656
zaiga.puskina@fm.gov.lv
