Šodien, 17. martā, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks tikās ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski, lai pārrunātu Atveseļošanas fonda plāna ieviešanu, digitālās transformācijas jomu, EK priekšlikumus zaļo inovāciju veicināšanai Eiropas Savienībā (ES) jeb Zaļā kursa industriālo plānu un citas būtiskas aktualitātes Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) kompetences esošajās jomās.
Ministrs M. Sprindžuks: “Eiropas zaļais kurss ir nozīmīga Eiropas Savienības stratēģija, taču to īstenojot jādomā arī par nacionālo interešu aizstāvēšanu. Tāpat nozīmīga ir sabiedriskās domas veicināšana, skaidrojot pārmaiņu nepieciešamību, lai tās īstenojot, Latvijas sabiedrība ilgtermiņā būtu ieguvēja. Jāuzsver arī pašvaldību nozīme pārmaiņu procesā, jo tās ir kā starpnieks starp iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Ir aktīvāk jāattīsta vietējā mēroga iniciatīvas un iesaiste Zaļā kursa mērķus sasniegšanā”.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis: “Tiekoties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku pārrunājām Latvijas ekonomikas atveseļošanas un noturības plāna ieviešanu. Mēs pārrunājām Eiropas Zaļā kursa ieviešanu un izaicinājumus Latvijai, kā arī priekšlikumus ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai.”
Ministrs M. Sprindžuks un EK priekšsēdētājas izpildvietnieks V. Dombrovskis pārrunāja Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas gaitu, kas VARAM atbildības jomās ir par kopējo finansējumu 351,21 miljons eiro apmērā. Esošās reformas un investīcijas tiek īstenotas atklātu projektu iesniegumu atlašu un ierobežotu jeb iepriekš noteiktu projektu atlašu veidā.
Šobrīd ministrijā turpinās intensīvs darbs pie šī gada investīciju darba plāna īstenošanas energoefektivitātes paaugstināšanai, valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai, industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos, digitālās transformācijas reformām, tai skaitā aktivitātēm, lai sasniegtu un īstenotu Eiropas Parlamenta politikas programmas “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam mērķus. Ministrs pārrunāja arī VARAM uzsākto digitālās transformācijas un saistīto investīciju plānošanu, atbilstoši noteiktajam, ka valstīm līdz 2026. gada beigām jāsasniedz būtisks progress, pārveidojot publiskos pakalpojumus, veicinot datu atvērtību un kā arī digitālo prasmju attīstību.
Ministrs M. Sprindžuks reģionālās attīstības kontekstā vērsa uzmanību uz Krievijas iesākto pilna apmēra karu Ukrainā, kas ietekmē tostarp arī investīciju piesaistes priekšnoteikumus, it sevišķi Eiropas Savienības Austrumu pierobežas reģionos. Problēmas risināšanai būtu nepieciešams uzsākt diskusiju par jaunu Eiropas Savienības Austrumu pierobežas programmu papildus esošajām programmām, lai stiprinātu investīciju un cilvēkresursu piesaisti.
Ministrija 2022.gadā, atbilstoši Atveseļošanas fonda plānā un grafikā noteiktajam, ir izpildījusi visus sasniedzamos rādītājus klimata pārmaiņu, nevienlīdzības mazināšanas un digitālās transformācijas jomās.
Klimata pārmaiņu jomā
Pieņemta atbalsta programma pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanai, kas atbalsta projektus ar plānoto primārās enerģijas samazinājumu vismaz par 30 %;
Digitālās transformācijas jomā
Izveidots regulējums informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) attīstības pasākumu vienotai pārvaldībai publiskajā pārvaldē; izveidots normatīvais regulējums atbalsta saņemšanai publiskās pārvaldes procesu un pakalpojumu digitālās transformācijas jomā; īstenots tiesiskais regulējums atbalsta saņemšanai publiskās pārvaldes centrālo sistēmu un platformu attīstības un datošanas infrastruktūras pakalpojumu konsolidācijas jomā; stājies spēkā normatīvais regulējums attiecībā uz atbalsta saņemšanu tautsaimniecības datu pārvaldības pārveides jomā;
Reģionālās attīstības jomā
Saeimā pārskatīts Pašvaldību likums; atjaunoti un pārbūvēti valsts reģionālie un vietējie ceļi novadu administratīvo centru, to pakalpojumu un darbavietu drošai pieejamībai un jauno pašvaldību pilnīgai darbībai; pieņemts juridiskais pamats, lai īstenotu atbalstu vietējo pašvaldību kapacitātes celšanai; atbalsta programmas nacionālas nozīmes industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos (ārpus Rīgas reģiona) pieņemšana; kā arī pieņemta atbalsta programma pašvaldībām nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu (elektroautobusu) iegādei izglītības funkcijas nodrošināšanai (skolēnu pārvadāšanai).
Tāpat klātesošie pārrunāja EK šī gada februārī prezentēto Zaļā kursa industriālo plānu, ar kuru plānots uzlabot Eiropas klimatneitrālās industrijas konkurētspēju un atbalstīt ātru pāreju uz klimatneitralitāti. Ministrija atzinīgi vērtē EK vēlmi izstrādāt un publicēt Neto nulles emisiju industrijas aktu, kas būtu liels pienesums vides aizsardzībai un gaisa piesārņojuma mazināšanai, ņemot vērā, ka ar plānu tiktu atbalstītas svarīgu tehnoloģiju ražošanas, īpaši vēja turbīnu, siltumsūkņu un saules enerģijas iekārtas. Latvija atzinīgi vērtē EK paziņojumu par Eiropas Zaļo kursu un virzību uz klimatneitralitāti 2050.gadā.
