Piekļūstams saturs

Fonta izmērs

Kontrasts

Lasīt vairāk

Ministrs N.Broks: līdz vecā struktūrfondu perioda naudas apguves finišam 50 darbdienas

Ministrs N.Broks: līdz vecā struktūrfondu perioda naudas apguves finišam 50 darbdienas

Vēl joprojām pastāv risks, ka no 625 miljoniem eiro, kurus 2004. – 2006.gada plānošanas periodā Eiropas Savienība piešķīrusi Latvijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda un Zivsaimniecības finansēšanas instrumenta ietvaros, līdz gala termiņam – 31.augustam – daļa līdzekļu var palikt neapgūta. Savukārt, no 4,53 miljardiem eiro, kurus Eiropas Savienība piešķīrusi Latvijai 2007. – 2013.gada plānošanas periodā, pagaidām ir noslēgusies projektu pieņemšanas pirmā kārta tikai astoņās aktivitātēs, kurās norit saņemto projektu izvērtēšana un noslēgts viens līgums par projekta īstenošanu par kopējo summu 16 miljoni latu.

„Lai gan situācija ar 2004. – 2006.gada plānošanas periodam piešķirto līdzekļu apguvi nav kritiska, taču tā tomēr prasa paaugstinātu uzmanību. Daļa no projektiem ir pabeigti un atlicis tikai sagatavot un iesniegt atskaites. Daļā projektu darbi tuvojas noslēgumam un līdz 31.augustam tie tiks pabeigti. Tajā pašā laikā esmu skeptiski noskaņots par iespējām realizēt tos projektus, kuros darbi uzsākti tikai nesen kā, piemēram, Elejas muižas rekonstrukcijas projektā. Jebkurā gadījumā visu projektu realizācijas gaita būs manā pastiprinātā kontrolē, un es centīšos apmeklēt lielāko daļu objektu,” saka īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks, kā galvenos iemeslus kavējumam minot birokrātiju un gauso projektu dokumentācijas apriti, kas uz jauno ES fondu periodu lielā mērā novērsta. Arī daudzi projektu īstenotāji secinājuši, ka struktūrfondu projektu ieviešanai īpaši piesaistāms speciālists – projektu vadītājs.

Gatavojot nepieciešamos dokumentus 2007. – 2013.gada plānošanas perioda Eiropas Savienība struktūrfondu un Kohēzijas fonda apguvei, pēc ministra domām, galvenās problēmas ir valsts institūciju gausais un dažkārt nekvalitatīvais darbs. N.Broks pastāstīja, ka atlases kritēriji konkursu organizēšanai, kas ir pirmais solis aktivitāšu atvēršanai un konkursu izsludināšanai, tiek gatavoti pietiekami raiti. ES fondu uzraudzības komitejai pašlaik ir iesniegti 90% no visu konkursu (tādu ir 150) atlases kritērijiem, kas ir ļoti labs rādītājs, ja ņem vērā, ka Eiropas Komisija apstiprināja ES fondu plānošanas dokumentus tikai 2007.gada nogalē. 19. - 20.jūnijā Uzraudzības komiteja izskatīs arī vairāku finansiāli ietilpīgu aktivitāšu projektu vērtēšanas kritērijus, tostarp Ieguldījumu jeb Holdinga fonda aktivitātei, kuras ietvaros mazie un vidējie komersanti uzņēmējdarbības atbalstam varēs saņemt ~ 103 miljonus eiro.

Taču turpmākais process nav tik raits. Pašlaik valdībā apstiprināts 31 Ministru kabineta noteikums par aktivitāšu ieviešanu. Vēl 45 ES fondu aktivitāšu ieviešanas Ministru kabineta noteikumi izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Projektu pieņemšana norit 7 aktivitātēs, tā noslēgusies un saņemto projektu vērtēšana norisinās vēl 8 aktivitātēs.

„Diemžēl, arī iestāžu sagatavoto dokumentu kvalitāte dažkārt ir ļoti slikta. Gandrīz ikviens Ministru kabineta noteikumu projekts, kas ietver ES fondu aktivitātes atbalsta nosacījumus, saņem iebildumus gan no Eiropas Savienības fondu vadošās iestādes, gan no citām ministrijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem, reģionālajiem partneriem. Piemēram, no 50 projektu vērtēšanas kritēriju komplektu projektiem, kuri iesniegti apstiprināšanai Uzraudzības komitejas 19.-20.jūnija sēdēs, drošas pārliecības par komitejas akceptu nav trešdaļā gadījumu. To skaitā var minēt gan Kultūras ministrijas, gan Satiksmes un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta sagatavotos kritērijus,” saka N.Broks.

Lai paātrinātu dokumentu sagatavošanas apstiprināšanu, ministrs nolēmis tikties ar atbildīgajiem ministriem. „Ir iespējami ātri jānoskaidro, kas ir līdzšinējo problēmu galvenais iemesls – valsts institūciju kapacitāte, pārāk augstas izvirzītās prasības vai, varbūt, nepilnības, normatīvajos aktos. Līdz ar to kopīgiem spēkiem jāuzlabo to, ko var, un jāvirzās uz priekšu ātrāk,” aicina N.Broks.

Informāciju sagatavoja:

Lita Kokale
ES fondu Vadošās iestādes preses sekretāre
Finanšu ministrija
Tālr: 6 7083880; 2 6469946
Lita.Kokale@fm.gov.lv

 

Saņem jaunumus un paziņojumus par projektu konkursiem e-pastā