Ministrs Normunds Broks: šobrīd struktūrfondu projektu īstenotājiem spēki jākoncentrē projektu pabeigšanai
Lai savlaicīgi tiktu saņemta nauda no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem par 2004.-2006.gada plānošanas perioda projektiem, pašlaik ir īpaši aktīvi jāsadarbojas projektu realizētājiem un valsts institūcijām, kas nodrošina projektu ieviešanas administratīvo pārraudzību, 12.jūnijā apmeklējot Krimuldas pagastā īstenoto ūdenssaimniecības projektu, konstatēja īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks (TB/LNNK).
„Uz vietas iepazīstoties ar Krimuldas pagasta Raganas, Inciema un Sunīšu ciemos īstenoto ūdenssaimniecības rekonstrukcijas un izbūves projekta realizāciju, nācās konstatēt, ka pašlaik projekta sekmīgu izpildi un naudas saņemšanu, diemžēl, galvenokārt apdraud birokrātija, tas ir, dokumenti, kas jānoformē, lai projekta īstenotājs varētu saņemt finansējumu par projekta ietvaros paveiktajiem darbiem,” paziņoja N.Broks.
„Būtiskākā kļūda, ko projekta īstenošanā pieļāvusi Krimuldas pašvaldība ir īpaši nozīmēta un ES struktūrfondu finansējuma jautājumu administrēšanā apmācīta projektu vadītāja trūkums, norāda N.Broks, atzīmējot, ka šī pieredze no vecā ES fondu perioda ņemama vērā arī citām pašvaldībām uzsākot 2007.-2013.gada līdzekļu apguvi.
„Lai iekļautos 2004.-2006.gada ES struktūrfondu projektu pabeigšanai noteiktajā termiņā, kas ir šā gada 31.augusts, uzdevu operatīvi atrisināt problēmas, kas pastāv ar dokumentu noformēšanu, iesniegšanu un pārbaudi, lai Krimuldas pagasts, kas faktiski šī gada jūnijā pabeigs projektā paredzētos darbus, iespējami ātri saņemtu naudu,” paziņoja N.Broks. Ministrs arī uzskata, ka nav pieņemami, ka pašvaldība projekta īstenošanas gaitā ilgstoši nevar saņemt struktūrfonda atmaksas un ir spiesta ņemt kredītus - tādejādi tiek sadārdzinātas kopējās projekta izmaksas, kuras jau tā būs lielākas nekā sākotnēji plānots.
Ņemot vērā, ka 2004.-2006.gada ES struktūrfondu projektu īstenošanas pabeigšanai atlikuši vien divarpus mēneši, N.Broks tuvākajā laikā apmeklēs visus problemātiskos struktūrfondu projektus. „Finanšu ministrijas – kā uzraugošās iestādes – mērķis ir panākt, lai iespējami maz būtu to projektu, kurus neapmaksā Eiropas Savienība. Lielā mērā tas skar arī Latvijas budžeta ieņēmumus un izdevumus. Pašlaik esošā informācija liecina, ka Eiropas Reģionālās attīstības fondā vien ir vairāk nekā 30 šādu projektu par kopējo summu, kas pārsniedz 37 miljonus latu. Tomēr katrs projekts un ar tā realizāciju saistītās problēmas ir individuālas. Tāpēc katrs no šiem projektiem prasa individuālu pieeju,” saka ministrs.
Informācijai:
Projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Krimuldas pagasta Raganas, Inciema un Sunīšu ciemos” īstenošana tikai aizsākta 2005.gada 9.decembrī. Projekta kopējās izmaksas ir 954 179 lati, no kuriem Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 809 725 lati. Projekta ietvaros tiek izbūvētas attīrīšanas iekārtas, ūdens maģistrāles, atdzelžošanas stacijas un nodrošināti citi ūdenssaimniecības sakārtošanas darbi.
Līdz šim projekta ietvaros nav veiktas struktūrfondu atmaksas, lai arī bijuši divi naudas pieprasījumi par Ls 255 209 latu ERAF finansējuma samaksu. Galvenais iebildums bija – projekta īstenotāji savlaicīgi nesniedz pamatojošos dokumentus, kavējās ar papildu dokumentācijas iesniegšanu.
Informāciju sagatavoja:
Lita Kokale
ES fondu vadošās iestādes preses sekretāre
Finanšu ministrija
Tālr: 6 7083880; 2 6469946
Lita.Kokale@fm.gov.lv
