MK vienojas risināt jautājumu par pastiprinātu finanšu disciplīnu ES fondu ieviešanā
Otrdien, 21. augustā, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts kārtējais Finanšu ministrijas (FM) ceturkšņa informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) fondu (Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds) un ārvalstu finanšu resursu apguvi līdz 30. jūnijam.
FM informēja valdību par aktuālo statusu – līdz 31. jūlijam apstiprināti ES fondu projekti par 92% (2,92 miljardi latu) no ES fondu 3,18 miljardu latu finansējuma, bet projektu īstenotājiem veikti maksājumi par pusi no kopējā perioda apjoma (1,58 miljardi latu). No Eiropas Komisijas (EK) valsts budžetā saņemtas atmaksas 41% (1,26 miljardi latu) apmērā. Tas šobrīd ierindo Latviju ceturtajā vietā starp jaunajām ES dalībvalstīm.
Kopš EK jūnijā un jūlijā atjaunoja ES fondu maksājumus Latvijai, šogad līdz 3. augustam Latvija ir saņēmusi no EK 286,5 miljonus latu.
Neskatoties uz ES fondu ieviešanas progresu, atbilstoši FM ziņojumam MK identificētas atsevišķas novirzes no plānotā ieviešanas tempa vairāku nozaru aktivitātēs, pieņemti zināšanai atbildīgo ministriju skaidrojumi par kavējumu iemesliem un plānoto rīcību risku mazināšanai.
Saskaņā ar maijā un jūnijā valdībā pieņemtajiem vairākiem lēmumiem par valsts budžeta virssaistību uzņemšanos ES fondu projektu īstenošanai šobrīd kopējais MK apstiprinātais valsts budžeta virssaistību apjoms 2012.–2015. gadā ir gandrīz 300 miljoni latu (8,5% no kopējā publiskā finansējuma ES fondu projektiem). FM vērsa valdības uzmanību uz to, ka valsts budžeta virssaistības plānotas kā kompensējošs mehānisms gadījumos, kad netiek īstenoti kādi projekti, līgumi tiek pārtraukti un vienlaikus jānodrošina neitrāla ietekme uz valsts budžeta deficītu.
Lai risinātu un savlaicīgi novērstu identificētos riskus, tai skaitā potenciāli negatīvu ietekmi uz valsts budžeta deficītu saistībā ar apguves plānu nobīdēm un valsts budžeta virssaistībām, MK vienojās risināt jautājumu par pastiprinātu finanšu disciplīnu ES fondu ieviešanā. Detalizēti par FM piedāvāto finanšu disciplīnas mehānismu diskutēs koalīcijas darba grupā par ES fondu jautājumiem.
MK pievērsa uzmanību jautājumam par kopēju pašvaldību teritoriju attīstības projektu efektīvu koordinēšanu, lai novērstu riskus saistībā ar darbību pārklāšanos konkrētā teritorijā, piemēram, ceļu rekonstrukcijas un ūdenssaimniecības projektu vienlaicīga īstenošana vienā objektā, un attiecīgi iespējamu finanšu korekciju piemērošanu, radot zaudējumus valsts budžetam. Uzklausot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iebildumus uzņemties šī jautājuma vadību, vienojās, ka finanšu ministrs uzņemas veidot un vadīt darba grupu ar mērķi noteikt efektīvu koordinācijas mehānismu, iesaistot atbildīgās ministrijas u.c. sadarbības partnerus.
Attiecībā uz 2004.–2006. gada plānošanas periodu pozitīvi vērtējams, ka no EK saņemti pēdējie divi noslēguma maksājumi: jūnijā pilnā apmērā saņemts Eiropas Reģionālās attīstības fonda noslēguma maksājums 13,4 miljoni latu, bet augusta sākumā – Zivsaimniecības fonda noslēguma maksājums 0,8 miljonu latu, līdz ar to 2004.–2006. gada perioda ES struktūrfondu ieviešana veiksmīgi pabeigta, apgūstot 99,9% no pieejamā finansējuma. Tik augsts rādītājs sasniegts, lielā mērā pateicoties laicīgi uzņemtajām valsts budžeta virssaistībām.
Saistībā ar EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu donorvalstīs iesniegtas visas septiņas EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu 2009.–2014. gada programmas, kuras Latvija ieviesīs laika periodā no 2012. līdz 2017. gadam par kopējo finansējumu 46,2 miljoni latu, bet jūnijā noslēdzās piecu gadu Šveices programmas finansēšanas periods. Šveices kompetentās iestādes ir apstiprinājušas 12 paredzētos projektus par visu Latvijai pieejamo finansējumu 32,8 miljoni latu. Jāuzsver, ka Latvija stabili saglabā pirmo vietu starp 12 saņēmējvalstīm Šveices programmas finansējuma izmantošanas ziņā.
Informācijas sagatavotājs:
Aleksis Jarockis
Komunikācijas nodaļas vadītājs
Tālr.: 67083850,
Aleksis.Jarockis@fm.gov.lv
