Valdība otrdien, 15. novembrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā “Inovācija, pilotprojekti, sadarbība ar zinātni zvejniecībā, akvakultūrā un apstrādē un zināšanu pārnese akvakultūrā””, nosakot kārtību, kādā kādā piešķir un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu no Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) divos pasākumos “Inovācija, pilotprojekti, sadarbība ar zinātni zvejniecībā, akvakultūrā un apstrādē” un “Zināšanu pārnese akvakultūrā”.
Plānots, ka pirmā projektu iesniegumu pieņemšanas kārta abos pasākumos būs no 2023. gada janvāra līdz martam, kārtas kopējais publiskais finansējums ir 4 miljoni eiro.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards atzīmē: “Šis atbalsts sekmēs sinerģijas veidošanu starp zinātniekiem un zivsaimniecības nozari. Tas ļaus radīt jaunus, viedās tehnoloģijās balstītus inovatīvus risinājumus, kā arī veicinās zināšanu pārnesi, lai stiprinātu zivsaimniecības nozares konkurētspēju un ilgtspēju.”
Pasākumā “Inovācija, pilotprojekti, sadarbība ar zinātni zvejniecībā, akvakultūrā un apstrādē” sniegs atbalstu inovāciju veicināšanai un pilotprojektiem vides ilgtspējai – negatīvās ietekmes uz ūdeni, gaisu un augsni mazināšanai, bioloģiskās daudzveidības sekmēšanai, aprites ekonomikai – efektīvākām ražošanas sistēmām, uzglabāšanai un iepakošanai. Atbalsts būs arī viedām tehnoloģijām – digitalizācijai, robotizācijai, mākslīgajam intelektam, atjaunīgiem energoresursiem un energoefektivitātei, kā arī pievienotās vērtības radīšanai vietējai izejvielai.
Atbalstam pasākumā var pieteikties zinātniskās iestādes, komersanti, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, kas nodarbojas ar zvejniecību, akvakultūru vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādi un konservēšanu un zivsaimniecības nozares biedrības. Pasākumā projektus jāīsteno savstarpēji sadarbojoties, lai tiktu nodrošināta gan zinātnes, gan nozares iesaiste. Atbalsta pretendents var būt arī Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkls, kas īsteno projektus sadarbībā ar zvejnieku biedrībām par darbībām, kuras ir saistītas ar piekrastes zveju.
Atbalsta intensitāte pasākumā ir atkarīga no atbalsta pretendenta un projektā plānotajām darbībām un ir robežās no 70 līdz 100 procentiem. Maksimālā attiecināmo izmaksu summa zinātniskajām iestādēm un biedrībām ir 400 tūkstoši eiro, bet komersantiem, zemnieku vai zvejnieku saimniecībām un Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīklam - 200 tūkstoši eiro.
Pasākumā “Zināšanu pārnese akvakultūrā” atbalstu sniegs akvakultūras dzīvnieku audzētavu vispārējās veiktspējas un konkurētspējas palielināšanai un to darbības negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanai, kā arī teorētisko un praktisko zināšanu apguvei un papildināšanai gan vietējā, gan starptautiskā līmenī, sadarbojoties esošajiem un jauniem akvakultūras darbiniekiem.
Atbalsta pretendenti pasākumā var būt Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts ”BIOR”, izglītības iestādes ar akreditētu profesionālās pilnveides vai studiju programmu, kurā paredzēti mācību priekšmeti par akvakultūras ekoloģiju, ģenētiku un tiesisko regulējumu vai zivju audzēšanas biotehnoloģiju. Atbalstam var pretendēt arī akvakultūras dzīvnieku audzētavas norīkota persona akvakultūras studiju kursa apguvei augstskolā vai koledžā ārvalstīs.
Atbalsta intensitāte pasākumā institūtam ”BIOR” un izglītības iestādēm ir 80 vai 10o procenti, bet akvakultūras dzīvnieku audzētavas norīkotai personai akvakultūras studiju kursa apguvei - 50 procenti.
Noteikumi “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā “Inovācija, pilotprojekti, sadarbība ar zinātni zvejniecībā, akvakultūrā un apstrādē un zināšanu pārnese akvakultūrā”” stāsies spēkā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
