N.Broks: diskusija par papildu ES fondu piešķīruma sadali Latvijai turpināma
Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apguves lietās Normunds Broks (TB/LNNK) uzskata, ka otrdien, 16.janvārī Nacionālās reģionālās attīstības padomē izskatītais Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) piedāvājums par papildu 263 miljonu eiro ES fondu piešķīruma sadalījumu ir konceptuāli precizējams. „Ilgtspējīgas pilsētvides attīstības jeb tā sauktās „urbānās prioritātes” ietvaros papildu ES fondu finansējums būtu novirzāms lielajām pilsētām, tomēr novadu attīstības centru izaugsmi nākamajā septiņgadē būtu efektīvāk veicināt no valsts budžeta līdzekļiem,” uzsver par ES fondu vadību Latvijā atbildīgais ministrs.
„Veiksmīga administratīvi teritoriālās reformas norise ir ļoti būtiska visai valsts attīstībai, tomēr uz finansējuma avotiem reformas īstenošanai jāraugās piesardzīgi,” norāda N.Broks, uzsverot, ka ES fondu līdzekļu piesaiste ietver detalizētu projektu izstrādi un striktu to ieviešanu 5 un vairāk gadus pēc projekta pabeigšanas, kas mazajām pašvaldībām un pilsētām var izrādīties administratīvi sarežģīts process.
No RAPLM piedāvājuma netop skaidrs, cik plašs būs finansējuma saņēmēju loks – vai atbalsts tiks paredzēts 9 lielajām Latvijas pilsētām, kuras savos ierosinājumos minējusi Eiropas Komisija (EK), vai arī 30 Latvijas nacionālajiem un reģionālajiem attīstības centriem, kas minēti iepriekšējos RAPLM piedāvājumos. „Uzskatu, ka skaidri jānosaka arī kādiem mērķiem izmantojams ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai atvēlamais finansējums, jo nav pieļaujams, ka tas pārklāj citu prioritāšu sniegto atbalstu,” uzsver N.Broks.
Tāpat ministrs vērš uzmanību uz to, ka Latvijas piedāvājumam par papildu 529 miljonu eiro ES fondu piešķīrumu gan pēc būtības, gan finansiāli jābūt harmonizējamam ar EK nostāju – proti, 180 miljoni eiro atvēlami Kohēzijas fondam, palielināms ir līdzekļu piešķīrums, kas jāapgūst Eiropas Sociālā fonda aktivitātēs; „urbānās prioritātes” ietvaros finansējums jākoncentrē valsts lielākajām administratīvajām vienībām – lielajām republikas pilsētām.
Kā ziņots, pēc ES fondu finansējuma piešķīrumu pārrēķina 2006.gada cenās Eiropas Komisija aizvadītajā gadā informēja, ka Latvija no ES fondiem papildu jau piešķirtajam 4,001 miljardam eiro iegūs vēl 529 miljonus eiro. Daļa šī finansējuma varētu tikt ilgtspējīgas pilsētvides attīstības jeb tā sauktajai „urbānajai” prioritātei.
Kopumā pilsētu izaugsmes veicināšanai un konkurētspējas palielināšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) 2007.-2013.gadā varētu būt pieejami 263 miljoni eiro (184,8 miljoni latu).
Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās, koordinējot Finanšu ministrijas ES fondu un Kohēzijas fonda departamentu darbu, kā arī pārējo ES fondu vadībā iesaistīto institūciju darbību struktūrfondu un Kohēzijas fonda administrēšanā, pārrauga ES fondu finansējuma apguvi Latvijā, nodrošina fondu izlietojuma uzraudzību, organizē un nodrošina ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda uzraudzības komiteju darbību, vienotas projektu informācijas sistēmas darbību, koordinē komunikāciju par ES fondiem un sadarbību ar Eiropas Komisiju.
Informāciju sagatavoja:
Lita Kokale
Finanšu ministrijas
ES fondu departamenta
Informācijas un publicitātes nodaļas vadītājas vietniece
Tālr: 7083880; 2 6469946
Lita.Kokale@fm.gov.lv
