N.Broks: Dokumentu sagatavošana 2007.-2013.gadu perioda ES fondu apguvei norit pārāk lēni
No 150 Ministru kabineta noteikumu projektiem, kuri ir nepieciešami, lai izsludinātu konkursus Eiropas Savienības fondu apguvei, līdz šim valdība ir apstiprinājusi tikai 34 Ministru kabineta noteikumus par ES fondu apguvi 38 fondu plānošanas dokumentos norādītajās aktivitātēs. Vēl 45 noteikumu projekti ir izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē un uzsākuši saskaņošanas ceļu, kas dokumentu kvalitātes dēļ atsevišķos gadījumos ilgst vairākus mēnešus. Īpašu uzdevumu ministrs ES finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks (TB/LNNK) šādu dokumentu sagatavošanas gaitu vērtē kā pārāk gausu.
“ES fondu apguve pirmkārt un galvenokārt kalpo konkrētu – nodokļu maksātājus interesējošu - mērķu sasniegšanai, tajā skaitā, tautsaimniecības attīstībai, infrastruktūras modernizācijai, izglītības un nodarbinātības problēmu risināšanai. Diemžēl, pašreizējais process liecina, ka ne visi ES naudas pieprasītāji spējuši strādāt pietiekami operatīvi. Esošā prakse parāda, ka pēc naudas piešķīruma saņemšanas (darbības programmu un to papildinājumu, kā arī projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju apstiprināšanas) seko periods, kurā nekas nenotiek un tam, iespējams, ir viens vai vairāki iemesli – vai nu institūcijām nav pietiekamas kapacitātes dokumentu sagatavošanai, vai arī vienkārši tās samazina darba tempu. Lai noskaidrotu patiesos kavēšanās iemeslus, jau tuvākajā laikā plānoju tikties ar atbildīgajiem nozaru ministriem,” saka N.Broks.
Piemēram, nozaru ministrijām no 36 Ministru kabineta noteikumu projektiem (ietver ES fondu aktivitātes, kuru kopējais publiskais finansējums ir 1,42 miljardi eiro), kas atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 20.maija sēdes protokollēmumam bija jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 30.jūnijam, Valsts sekretāru sanāksmē ir iesniegti 24, Ministru kabineta komitejā ir izskatīts viens. Vēl vienam noteikumu projektam Ministru kabineta sēdē izskatīšana atlikta, kā arī nav iesniegti 10 Ministru kabineta noteikumu projekti. Ministru kabineta noteikumu projektus nav iesniegušas Ekonomikas ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Veselības ministrija un Satiksmes ministrija.
“Kādas sekas var radīt šāda kavēšanās, mums ļoti skaidri parāda iepriekšējā, 2004. – 2006.gada ES struktūrfondu plānošanas perioda naudas apguves gaita. Līdz šī gada 1.jūnijam atbilstoši Valsts kases datiem no Eiropas Komisijas (EK) valsts budžetā bija atgūti tikai 76% no kopējā ES struktūrfondu piešķīruma. Tagad, lai paspētu paveikt projektu ietvaros iecerēto, daudzos gausajos „vecā” perioda projektos darbi tiek veikti gandrīz vai divās maiņās. Turklāt kavēšanās ar projektu īstenošanu vienlaikus rada papildu slodzi tām valsts pārvaldes institūcijām, kas atbildīgas par projektu īstenotāju iesniegto dokumentu pārbaudi ES fondu naudas saņemšanai no EK un izmaksai darbu veicējiem. Lai tas neatkārtotos, visi darbi ir jāplāno un jāpaveic savlaicīgi,” saka N.Broks.
Saskaņā ar ES fondu Vadošās iestādes – Finanšu ministrijas - veikto analīzi un prognozēm par ES fondu apguves gaitu, lai neatstātu „jaunā” ES fondu perioda uzsākšanas darbu veikšanu uz pēdējo brīdi, šogad valstij ir jāspēj noslēgt līgumus ar projektu īstenotājiem par ES fondu apguvi vairāk nekā 450 miljonu latu apmērā. Turklāt paredzēts, ka gandrīz 100 miljonus latu no šī finansējuma jāpaspēj izmaksāt par pabeigtiem projektiem to īstenotājiem (dati no ES fondu apguves profila 2007.-2013.gadam). “Jebkura kavēšanās ar dokumentu sagatavošanu Latvijai draud ar naudas neapgūšanu perspektīvā. Tas, savukārt, nozīmē gan neefektīvu nodokļu maksātāju naudas izlietošanu, gan tautsaimniecības attīstības tempu bremzēšanu,” uzsver ministrs.
Informāciju sagatavoja:
Lita Kokale
ES fondu Vadošās iestādes preses sekretāre
Finanšu ministrija
Tālr: 6 7083880; 2 6469946
