N.Broks: ES fondu finansējumu 2009.gada budžetā nedrīkst samazināt uzņēmējdarbībai, izglītības, zinātnes un veselības atbalsta aktivitātēm
„Taupīšanai uz Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai nepieciešamā finansējuma rēķina ir jābūt pēdējam līdzeklim 2009.gada valsts budžeta „lāpīšanā,““ uzskata īpašu uzdevumu ministrs ES finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks (TB/LNNK), uzsverot, ka „maksimālais samazināmo ES fondu līdzekļu apmērs, kas iesniedzams izskatīšanai budžeta projekta otrajam lasījumam Saeimā, nedrīkst pārsniegt 40 miljonus latu un pārējais ietaupījums panākams izskatot citas budžeta izdevumu pozīcijas“.
Noteikts, ka virzīšanai uz Saeimas otro lasījumu sagatavojams un iesniedzams izskatīšanai 2008.gada 3.novembra valdības ārkārtas sēdē priekšlikums 2009.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanai, t.sk. kopējais finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansējuma apguvei (Finanšu ministrijas budžeta programma „41.08.“, kas ietver noteiktu finansējuma apmēru arī ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu finansēšanai) īsināms par 65 352 782 latiem.
„Ekonomikas recesijas apstākļos, būtiski samazinoties nākamā gada valsts iekšzemes kopprodukta prognozei, ES fondu finansējuma plānojums budžetā ir pārskatāms, taču struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai nepieciešamā finansējuma samazināšana nedrīkst notikt mehāniski, nevērtējot kas un kāpēc tiek „nogriezts” un kāds būs šī soļa efekts uz tautsaimniecības attīstību. Par vienīgo valsts un valdības prioritāro uzdevumu nedrīkst pasludināt īstermiņa mērķi – sabalansēt 2009.gada valsts budžetu – ir jālūkojas vidējā un ilgtermiņā, kad valsts ekonomiskās izaugsmes „glābšanas riņķis” ir ES fondu līdzekļi”.
„ES fondu līdzfinansējumam nepieciešamo līdzekļu samazinājums nedrīkst skart sekojošas, pašreiz Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai būtiskas jomas,” uzsver N.Broks. „Pirmkārt - uzņēmējdarbības atbalstu un produktīvas investīcijas, kurām ir tieša pozitīva ietekme uz tautsaimniecības stabilizāciju un attīstību. Šajā kategorijā ietilpst tiešie uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi, kuri veicina ekonomikas un uzņēmumu eksportspējas, inovāciju un augstākas pievienotās vērtības palielināšanos.
Otrkārt, samazināmas vai atliekamas nav arī investīcijas zināšanu ekonomikas attīstībā ilgtermiņā, t.i. tas ir ES fondu finansējums, kas paredzēts izglītībai un zinātnei, veicinot zinātnes un uzņēmējdarbības ciešāku sasaisti, inovāciju attīstību un darba tirgum atbilstošāku izglītības sistēmu.
Ņemot vērā budžeta izdevumu samazinājumu visās jomās, pieaug ES fondu loma ilgtermiņa investīciju un pamatkapitāla veidošanas jomā. Tādejādi, treškārt, nedrīkst pasliktināties arī sabiedrībai vitāli svarīgas sociālās aizsardzības jomas, piemēram, nodrošinot plānotās ES fondu investīcijas un kapitālieguldījumus veselības aizsardzības sistēmā,” uzsver N.Broks.
Kopējais finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansējuma apguvei Saeimas 1.lasījumā apstiprinātajā 2009.gada valsts budžeta projektā paredzēts 923 miljonu latu apmērā. Tajā skaitā tieši ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu finansēšanai nepieciešamais līdzekļu apjoms ir 390 miljoni latu – pie nozaru ministrijām „iebudžetētais“ finansējums sastāda 203 miljonus latu, savukārt Finanšu ministrijas budžeta programmā „41.08.“ tieši ES fondu projektu līdzfinansēšanai paredzēti ap 187 miljoniem latu.
Informāciju sagatavoja:
Lita Kokale
ES fondu Vadošās iestādes preses sekretāre
Finanšu ministrija
Tālr: 6 7083880; 2 6469946
Lita.Kokale@fm.gov.lv
