N.Broks: konsultācijas par policentriskas attīstības prioritātes finansējuma sadali jāturpina sarunās ar Eiropas Komisiju
„Eiropas Komisija, piešķirot Latvijai papildus 529 miljonu eiro no ES fondiem, ir ierosinājusi daļu finansējuma atvēlēt policentriskas attīstības prioritātei. Ņemot vērā to, ka EK apstiprinās arī Latvijas kopējo ES fondu ietvardokumentu un darbības programmas, sarunas par policentriskas attīstības finansējuma sadali jāturpina konsultācijās ar EK”, informē īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apguves lietās Normunds Broks (TB/LNNK).
Pašreiz ir izstrādāts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) piedāvājums, kas šīs prioritātes ietvaros paredz vecināt arī novadu izveidi saskaņā ar administratīvi teritoriālās reformu. Jau iepriekš ir saņemts viedoklis no EK, ka atbalstam jābūt koncentrētam un tas nav virzāms uz pārāk daudzskaitlīgiem attīstības centriem. Tādejādi, lai netiktu aizkavētas kopējās sarunas ar EK par nākamo ES fondu periodu, Latvijas delegācija nākamajās nedēļās konsultācijās ar EK paredz precizēt EK nostāju par atbalsta nosacījumiem „urbānās prioritātes” ietvaros, kas pašreiz Latvijā tiek dažādi interpretēta. „Šis solis tiek sperts, lai vienas darbības programmas ietvertās „policentriskās attīstības prioritātes” dēļ nezaudētu laiku lieki debatējot par finansējuma sadalījumu starp valsts administratīvajām vienībām, kas pēc EK nostājas atbalstam, iespējams, nemaz nekvalificējas” uzsver N.Broks.
„Veiksmīga administratīvi teritoriālās reformas norise, kuru ar ES finansējumu vēlas sekmēt RAPLM, ir ļoti būtiska visai valsts attīstībai, tomēr uz finansējuma avotiem reformas īstenošanai jāraugās piesardzīgi,” norāda N.Broks. Vienlaikus jāņem vērā, ka arī jau tagad Latvijas likumdošana par administratīvi teritoriālo reformu paredz būtisku atbalstu tām pašvaldībām, kuras apvienojas līdz 2009.gada 31.janvārim. Lai tiktu akceptēts Latvijas piedāvājums, ir svarīgi, ka t.s. „attīstības centru” izvēle notiek pamatoti un argumentēti, pierādot, ka ieguldot ES naudu konkrētos attīstības centros tā dos maksimālo ieguldījumu Latvijas reģionālajā attīstībā. Pašreiz no atbildīgās nozares ministrijas RAPLM tiek sagaidīts pamatots un EK Kohēzijas politikas nostādnēm atbilstošs piedāvājums, informē īpašu uzdevumu ministrs.
„Latvijas piedāvājumam par papildu 529 miljonu eiro ES fondu piešķīrumu gan pēc būtības, gan finansiāli jābūt harmonizējamam ar EK nostāju – proti, 180 miljoni eiro atvēlami Kohēzijas fondam, palielināms ir līdzekļu piešķīrums, kas jāapgūst Eiropas Sociālā fonda aktivitātēs; „urbānās prioritātes” ietvaros finansējums jākoncentrē valsts lielākajām administratīvajām vienībām – lielajām republikas pilsētām,” norāda N.Broks.
Kā ziņots, pēc ES fondu finansējuma piešķīrumu pārrēķina reālās cenās EK aizvadītajā gadā informēja, ka Latvija no ES fondiem papildu jau piešķirtajam 4,001 miljardam eiro iegūs vēl 529 miljonus eiro. Daļa šī finansējuma varētu tikt ilgtspējīgas pilsētvides attīstības jeb tā sauktajai „urbānajai” prioritātei.
Kopumā pilsētu izaugsmes veicināšanai un konkurētspējas palielināšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda 2007.-2013.gadā varētu būt pieejami 263 miljoni eiro (184,8 miljoni latu).
Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās, koordinējot Finanšu ministrijas ES fondu un Kohēzijas fonda departamentu darbu, kā arī pārējo ES fondu vadībā iesaistīto institūciju darbību struktūrfondu un Kohēzijas fonda administrēšanā, pārrauga ES fondu finansējuma apguvi Latvijā, nodrošina fondu izlietojuma uzraudzību, organizē un nodrošina ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda uzraudzības komiteju darbību, vienotas projektu informācijas sistēmas darbību, koordinē komunikāciju par ES fondiem un sadarbību ar Eiropas Komisiju.
Informāciju sagatavoja:
Lita Kokale
Finanšu ministrijas
ES fondu departamenta
Informācijas un publicitātes nodaļas vadītājas vietniece
Tālr: 7083880; 6469946
Lita.Kokale@fm.gov.lv
