N.Broks: Latvijai sarunās ar Eiropas Komisiju jāpanāk vienošanās par finansējuma sadali pilsētvides attīstības prioritātei
Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās Normunds Broks (TB/LNNK) 1.februārī dosies uz Briseli, lai ar Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta vadības pārstāvjiem diskutētu par Latvijas pozīciju papildu Eiropas Savienības (ES) fondu piešķīruma sadalē, tai skaitā pilsētvides attīstības prioritātes ietvaros.
Lai neaizkavētu Latvijas un Eiropas Komisijas (EK) sarunas par visu Latvijai pieejamo ES fondu finansējumu 2007-2013.gadā, abām pusēm ir jāpanāk vienošanās par atbalsta nosacījumiem minētās prioritātes ietvaros. Sarunās Latvijas pusi pārstāvēs arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (TP).
„Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) pilsētvides attīstības prioritātes interpretācija – novirzīt finansējumu novadu attīstības centriem - ir pievilcīga, taču tā var negūt EK akceptu. Līdz šim EK ir paudusi viedokli, ka pilsētvides attīstības prioritātei paredzētais finansējums jākoncentrē valsts lielākajām administratīvajām vienībām – republikas pilsētām,” norāda īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās N.Broks.
Pilsētvides attīstības prioritāte ir iekļaujama darbības programmā „Infrastruktūra un pakalpojumi,” par kuras sadaļas izstrādi un īstenošanu atbildīga ir RAPLM. „Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram ir jāgatavo ļoti nopietni argumenti, lai pārliecinātu EK pilsētvides attīstības prioritātes atbalsta saņēmēju lokā iekļaut arī novadu attīstības centrus”, uzsver N.Broks.
„Latvijas piedāvājumam par papildu 529 miljonu eiro ES fondu piešķīrumu gan pēc būtības, gan finansiāli jābūt harmonizējamam ar EK nostāju – proti, 180 miljoni eiro atvēlami Kohēzijas fondam, ir palielināms līdzekļu piešķīrums Eiropas Sociālā fonda aktivitātēm,” atgādina N.Broks. Ministrs uzsver, ka administratīvi teritoriālā reforma ir būtisks valsts ilgtermiņa attīstības priekšnosacījums, kam, pirmām kārtām, finansējums ir jāatvēl valsts budžetā un izsaka cerību, ka RAPLM izskatīs novadu veidošanas finansēšanas iespējas arī no valsts budžeta gadījumā, ja pašreizējais RAPLM piedāvājums negūs EK atbalstu.
Kā ziņots, pēc ES fondu finansējuma piešķīrumu pārrēķina reālās cenās EK aizvadītajā gadā informēja, ka Latvija no ES fondiem papildu jau piešķirtajam 4,001 miljardam eiro iegūs vēl 529 miljonus eiro. Daļa šī finansējuma varētu tikt ilgtspējīgas pilsētvides attīstības jeb tā sauktajai „urbānajai” prioritātei.
Kopumā pilsētu izaugsmes veicināšanai un konkurētspējas palielināšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda 2007.-2013.gadā varētu būt pieejami 263 miljoni eiro (184,8 miljoni latu).
Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās, koordinējot Finanšu ministrijas ES fondu un Kohēzijas fonda departamentu darbu, kā arī pārējo ES fondu vadībā iesaistīto institūciju darbību struktūrfondu un Kohēzijas fonda administrēšanā, pārrauga ES fondu finansējuma apguvi Latvijā, nodrošina fondu izlietojuma uzraudzību, organizē un nodrošina ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda uzraudzības komiteju darbību, vienotas projektu informācijas sistēmas darbību, koordinē komunikāciju par ES fondiem un sadarbību ar Eiropas Komisiju.
Informāciju sagatavoja:
Lita Kokale
Finanšu ministrijas
ES fondu departamenta
Informācijas un publicitātes nodaļas vadītājas vietniece
Tālr: 7083880; 26469946
Lita.Kokale@fm.gov.lv
