N.Broks: ministriju progress 2004.-2006.gada struktūrfondu apguvē ļoti lēns
No 439 miljoniem latu, kurus 2004. – 2006.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā ES piešķīrusi Latvijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda un Zivsaimniecības finansēšanas instrumenta ietvaros, līdz šā gada 1.jūlijam projektu īstenotājiem kopumā bija izmaksāti 332 miljoni latu jeb 76% no kopējā struktūrfondu piešķīruma. Savukārt, no 150 „jaunā” perioda ES fondu atbalsta aktivitāšu Ministru kabineta noteikumiem, kuri nepieciešami, lai uzsāktu 2007. – 2013.gada plānošanas periodā ES piešķirto līdzekļu apguvi, līdz jūnija beigām Ministru kabinetā nebija apstiprināti vēl 102.
Līdz 2008.gada otrā ceturkšņa beigām, t.i. līdz 30.jūnijam, struktūrfondu projektu īstenotāji pabeiguši darbus projektos un iesnieguši finansējuma atmaksas pieprasījumus par 84,7 % no kopējā 2004.-2006.gadu perioda struktūrfondu finansējuma, progress salīdzinot ar iepriekšējā ceturkšņa veikumu ir 7,8% punkti. Otrā līmeņa starpniekinstitūcijas jeb ministrijām pakļautās aģentūras veikušas minēto finanšu pieprasījumu pārbaudi un projektu īstenotājiem kopumā izmaksājušas 75,5% no kopējā piešķīruma, kas ir par 6,4% punktiem vairāk salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Valsts kase Eiropas Komisijai (EK) deklarējusi 68,5% no struktūrfondu finansējuma jeb par 4,6% punktiem vairāk nekā pagājušajā ceturksnī, savukārt no EK Latvijas valsts budžetā saņemtas atmaksas 62 % apmērā no kopējā piešķīruma un ceturkšņa laikā uzrādītais progress ir tikai 2,8 % punkti.
„Kārtējo reizi nākas konstatēt, ka nozaru ministriju uzrādītais progress 2004. – 2006.gada plānošanas perioda struktūrfondu apguvē ir ļoti lēns – salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, projektu īstenotājiem izmaksātās summas palielinājušās tikai par 6,4%. Tajā pašā laikā uzskatu, ka situācija nav bezcerīga, jo līdz jūnija beigām projektu īstenotāji bija iesnieguši finanšu pieprasījumus ~ 85% apmērā no visa struktūrfondu piešķīruma. Ja projektu īstenošanā netiks konstatēts liels kļūdu skaits, tad neapguves procents varētu būt minimāls. Kārtējie dati par veikumu struktūrfondu apguvē jūlijā būs zināmi nedēļas laikā, tomēr kopējo struktūrfondu apguvi varēsim noteikt pēc 31.augusta, aplūkojot ministriju un aģentūru veikumu,” uzsver īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks (TB/LNNK).
Tikai 19 dienas ir atlikušas projektu pabeigšanai. Visi darbi ES struktūrfondu projektos jāpabeidz un dokumenti jāiesniedz līdz 31.augustam. Izņēmums var būt tikai atsevišķi projekti, kuru īstenošanas termiņu var pagarināt līdz 31.oktobrim atbilstoši Ministru kabineta šā gada 20.maija protokollēmumā noteiktajam. Piemēram, uz pagarinājumu projekta īstenošanā var pretendēt tie projekti, kuru finansējums ir lielāks nekā 500 000 latu vai kuros vēl veicamo atmaksu apmērs pārsniedz 200 000 latu.
Arī ar nepieciešamo dokumentu sagatavošanu 2007. – 2013.gada plānošanas perioda ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda apguvei nesokas raiti. Ja līdz šā gada 5.augustam Eiropas Savienības fondu uzraudzības komitejā apstiprināti projektu vērtēšanas kritēriji 131 aktivitātei, tad Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts 41 Ministru kabineta noteikumu projekts, valdībā apstiprināti vēl 45 aktivitāšu Ministru kabineta noteikumi, savukārt progress nav novērojams 62 aktivitāšu Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādē.
„Nākas konstatēt, ka iestāžu sagatavoto dokumentu kvalitāte ir slikta. Gandrīz ikviens Ministru kabineta noteikumu projekts, kas ietver ES fondu aktivitātes atbalsta nosacījumus, saņem iebildumus gan no ES fondu Vadošās iestādes – Finanšu ministrijas, gan no citām ministrijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem, reģionālajiem partneriem. Piemēram, no 50 projektu vērtēšanas kritēriju komplektu projektiem, kuri tika iesniegti apstiprināšanai ES fondu uzraudzības komitejas 19. un 20.jūnija sēdēs, trešā daļa netika apstiprināta. To skaitā var minēt Kultūras ministrijas un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta sagatavotos projektu vērtēšanas kritērijus,” saka N.Broks.
Lai paātrinātu dokumentu sagatavošanas apstiprināšanu, ministrs ticies ar vairākiem atbildīgajiem ministriem. „Progress ir jūtams, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija pēc sarunām raitāk organizējusi 3 Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādi, kas iesniegti saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē, savukārt vienas aktivitātes noteikumi apstiprināti valdībā. Arī Veselības ministrija paziņojusi par straujāku dokumentu sagatavošanas gaitu. Pagaidām šķiet, ka vaina slēpjas iespējami ātri jānoskaidro, kas ir līdzšinējo problēmu galvenais iemesls – valsts institūciju kapacitātē un nepietiekamā speciālistu kvalifikācijā,” saka N.Broks.
Informāciju sagatavoja:
Lita Kokale
ES fondu Vadošās iestādes preses sekretāre
Finanšu ministrija
Tālr: 6 7083880; 2 6469946
Lita.Kokale@fm.gov.lv
