N.Broks: šobrīd par 2004.-2006.gada periodu ES fondu nauda ir piešķirta 100% apmērā – ir tikai jautājums par atbalsta saņēmēju spēju to apgūt savlaicīgi
"Jāsaprot, ka par visu Eiropas Savienības (ES) 2004.-2006.gada perioda finansējumu 100% apmērā jau ir noslēgti līgumi – līdz ar to atbildība ir pašu ieviesēju rokās. Tagad tikai jautājums, vai ES naudas saņēmēji būs spējīgi paveikt projektos saplānoto, lai aktivitātes pabeigtu ES noteiktajā termiņā," informē īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks (TB/LNNK). Ministrs pauž viedokli, ka risks zaudēt daļu ES finansējuma pastāv tad, ja daļa projektu netiks pabeigti laikā. Tādēļ valdība ir uzņēmusies virssaistības, kas vidēji par 10% pārsniedz pieejamo ES fondu finansējuma apjomu, radot zināmu projektu rezervi.
Tomēr ļoti kritiski būtu vērtējama jebkura kavēšanās un neiekļaušanās noteiktajos termiņos, jo tad šos projektus 100% apmērā nāktos finansēt no valsts un pašvaldību budžeta bez iespējas daļu naudas atgūt no Eiropas Komisijas. Nākamais atskaites punkts ES fondu 2004.-2006.gada perioda apguvē ir aprīļa sākums, kad precīzi būs zināms, cik ES fondu līdzekļu "vecā" perioda ietvaros vēl nav apgūti.
"Pēdējā nedēļā publiskajām telpā izskanējusī informācija par 2004.-2006.gada perioda ES fondu apguvi ir neprecīza. Tiek apgalvots, ka pašreiz Latvija nav apguvusi gandrīz 50% finansējuma, lai gan ES finansējuma apguves līmenis kopumā nu jau varētu būt 65-70% līmenī,” uzsver N.Broks. Pašlaik visām ministrijām saskaņā ar valdības lēmumu ir uzdots strādāt pastiprinātā režīmā, īpaši pie to aktivitāšu finansējuma apguves, kur apgūts zem 50%, lai līdz šī gada rudenim, kas ir galējais iepriekšējā ES fondu apguves perioda atskaites punkts, paveiktu maksimāli iespējamo fondu apguvē. N.Broks uzsver, ka tiks vērtēta arī Ministru prezidenta izteiktā iespēja izslēgt no turpmāka atbalsta saņemšanas tos projektu īstenotājus, kuri pašreiz nespēj nokārtot savas saistības pret valsti par esošo līdzekļu apguvi.
"Situāciju ar ES fondu apguvi Latvijā pašreiz vērtēju kā saspringtu, tomēr to nevajadzētu pārlieku dramatizēt, bet gan intensīvi strādāt, lai pabeigtu projektus un laikā iesniegtu līdzekļu atmaksāšanas pieprasījumus. Identiski rādītāji fondu apguvē ir lielākajā daļā jauno ES dalībvalstu, tai skaitā Lietuvā un Igaunijā." Ministrs to skaidro ar to, ka 2003.gadā, kad tika veidota ES fondu administrēšanas sistēma, to lielā mērā nodiktēja Eiropas Komisija, un jaunajām dalībvalstīm praktiski nebija nekādas pieredzes šajā jomā. "Nu situācija ir mainījusies, esam mācījušies no iepriekšējās pieredzes, un tādēļ jaunajam ES finansējumam tiks piemērotas citas, daudz vienkāršākas procedūras un prasības. Piemēram, projektu izskatīšanas laiks, salīdzinot ar veco periodu, jau ir samazināts 4 reizes, vairs nav paredzēta daudzpakāpju administrēšanas sistēma, kad iesniedzēja projektu skata vairākās institūcijās u.c.". Šādi un līdzīgi uzlabojumi, saskaņā ar ministra sacīto, notiek pastāvīgi.
Informāciju sagatavoja:
Agnese Beļkeviča
FM ES fondu departamenta
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr.: 67083938
Agnese.Belkevica@fm.gov.lv
