Piekļūstams saturs

Fonta izmērs

Kontrasts

Lasīt vairāk

N.Broks: Uz ES fondu projektu rēķina 2009.gada valsts budžetā taupīt nedrīkst!

N.Broks: Uz ES fondu projektu rēķina 2009.gada valsts budžetā taupīt nedrīkst!

Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks (TB/LNNK) kategoriski iebilst pret Saeimas Finanšu un budžeta komisijas vadītāja Kārļa Leiškalna (TP) rosinājumu taupīt uz Eiropas Savienības struktūrfondu rēķina. „ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu līdzfinansēšanai atvēlētais finansējums 2009.gada valsts budžetā gan man, gan Eiropas Komisijas pārstāvjiem rada bažas kā nepietiekams un nekādā gadījumā nav samazināms,“ uzsver ministrs.

„Ekonomikas recesijas posmā valsts budžetā taupīt uz to izdevumu rēķina, kas dominējoši paredzēti uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai, investīcijām infrastruktūrā un tautsaimniecības stabilizācijā un attīstībā nav saprātīgi,“ norāda N.Broks, papildinot, ka jau tāpat nākamā gada valsts budžeta izdevumu daļa nozaru ministrijās un to padotības iestādēs ir samazināta „apgriežot“ valsts finansēto kapitālo - investīciju izdevumu sadaļu. Līdz ar to ES fondu finansējuma saglabāšana 2009.gada valsts budžetā vismaz šobrīd plānotajā apmērā ir vitāli nepieciešama.

„Turklāt, ja 2009.gadā Latvija neapgūst būtisku šogad aizsākto struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu daļu, palielinās risks atkārtoties „vecā“, 2004.-2006.gada ES struktūrfondu perioda pieredzei, kad valsts iekavē ES fondu apguvi jeb tā sauktā ES struktūrfondu apguves N + 2 principa izpildi, riskējot zaudēt ES budžeta finansējumu lēnā finansējuma aprites cikla, kas ilgst no 12 līdz 18 mēnešiem, dēļ un neatgūstot šos līdzekļus kā ieņēmumus 2010. vai 2011.gadu valsts budžetos,“ vērš uzmanību ministrs, piebilstot, ka tas Eiropas Komisijā var tikt uztverts arī kā signāls pārdalīt Latvijai piešķirtos līdzekļus citām, sekmīgākām ES dalībvalstīm.

„Jau šobrīd varam secināt, ka arī 2008.gada valsts budžeta grozījumi, ar kuriem tika būtiski samazināts ES fondu projektiem paredzētais līdzfinansējums, ir bijis pārāk radikāls (- 156 milj.latu) – jau šobrīd, ņemot vērā ieplānoto līdzekļu pārdali, šo projektu finansēšanai Finanšu ministrijas budžeta programmā tieši ES fondu projektu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansēšanai „41.08.“ atlikuši vairs tikai 14,8 miljoni latu un, raugoties uz nozaru ministriju plānotajiem finanšu pieprasījumiem, ir skaidrs, ka jau novembra mēnesī projektu finansēšanai līdzekļu vairs nebūs un tie būs jāgaida no 2009.gada valsts budžeta,“ norāda N.Broks.

Kopējais finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansējuma apguvei 2009.gada valsts budžeta projektā pašreiz plānots 923 miljonu latu apmērā. Tajā skaitā tieši ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu finansēšanai nepieciešamais līdzekļu apjoms paredzēts aptuveni 390 miljonu latu apmērā – pie nozaru ministrijām „iebudžetētais“ finansējums sastāda 203 miljonus latu, savukārt Finanšu ministrijas budžeta programmā „41.08.“ tieši ES fondu projektu līdzfinansēšanai paredzēti 187 miljoni latu.

ES fondu Vadošās iestādes – Finanšu ministrijas - veiktie aprēķini par 2009.gada valsts budžetā nepieciešamo ES fondu projektu līdzfinansējumu, lai apgūtu 2007.un 2008.gada piešķīrumu, liecina, ka nākamā gada budžetā nepieciešami 500-550 miljoni latu. Tādejādi jau šobrīd 2009.gada budžeta projektā ES fondu projektu līdzfinansēšanai paredzētais finansējums plānots „ļoti piezemēti“ - noteikts par vismaz 100 miljoniem latu mazāks no sākotnēji plānotā.

Neparedzot pietiekamus līdzekļus ES fondu apguvei 2009.gada valsts budžetā mēs automātiski „pārnesam“ budžeta deficītu uz 2010. un 2011.gadu, kad šie 2009.gadā nepiešķirtie līdzekļi neienāks no Eiropas Komisijas atmaksām valsts budžeta ieņēmumu daļā. Nemaz nerunājot par neīstenotiem attīstības projektiem – uzņēmējdarbībā, eksporta veicināšanā, valsts un pašvaldību infrastruktūrā, potenciāli neieguldīto izglītībā un zinātnē, veselības nozarē, nodarbinātības veicināšanā un cilvēku sociālajā aizsardzībā.

Ministrs N.Broks aicina gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātus pieņemt tālredzīgu un izsvērtu lēmumu, kā arī meklēt citus avotus budžeta sabalansēšanai un nedarīt to uz valsts nākotnes attīstības rēķina.

Informāciju sagatavoja:

Lita Kokale
ES fondu Vadošās iestādes preses sekretāre
Finanšu ministrija
Tālr: 6 7083880; 2 6469946
Lita.Kokale@fm.gov.lv

Saņem jaunumus un paziņojumus par projektu konkursiem e-pastā