1. decembrī ar Uģa Prauliņa un Guntara Godiņa jaundarba “Oda Rīgas pilij” pirmatskaņojumu Rīgas pilī notika atjaunotā pils konventa atklāšanas pasākums. Nepilnus piecus mēnešus pirms plānotā būvdarbu pabeigšanas termiņa, šā gada 4. decembrī, Rīgas pils konventa atjaunotās telpas nodotas ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
“Rīgas pils jau vairāk nekā gadsimtu ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja patiesās mājas. Šis ir svinīgs brīdis, jo katra reize, kad tuvojas kāda muzeja atgriešanās īstajās, vēsturiskajās mājās, ir svētki gan muzeju nozarei, gan Kultūras ministrijai. Muzeji ikdienā stiprina sabiedrības zināšanas, pašapziņu un mūsu kopējo demokrātiju, stāstot par Latvijas vēsturi, pētot un popularizējot vēstures mantojumu. Lai to cieņpilni darītu, nepieciešams nodrošināt gan iespēju piesaistīt profesionāļus, gan šodienas vajadzībām atbilstošu infrastruktūru. Es priecājos, ka jau pavisam drīz vēstures muzeja darbinieki varēs šo nozīmīgo darbu veikt pienācīgi pielāgotās un atjaunotās telpās,” pauž kultūras ministre Agnese Logina.
Rekonstrukcijas rezultātā lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un vizuālu atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vajadzībām. Restaurācijas un atjaunošanas procesā meklēti iespējami labākie risinājumi viduslaiku elementu izcelšanai un atjaunošanai, procesā noņemot daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu. Šādā veidā ticis izcelts telpu sākotnējais tēls. Telpu oriģinālais izskats maksimāli ņemts vērā, atjaunojot pagrabstāvu, kā arī divas galvenās restaurētās un muzeja vajadzībām pielāgotās telpas - kapelu un svētku ēdamzāli jeb remteri.
“Esam patiesi gandarīti par paveikto Rīgas pils konventa atjaunošanas projektu un pateicīgi visām iesaistītajām pusēm par apjomīgo darbu, kas ieguldīts projektēšanas, būvniecības, restaurācijas un citos ar projekta darbu veikšanu saistītajos procesos. Rīgas pils konventa pārbūves un restaurācijas darbu galvenais mērķis bija vēstures mantojuma saglabāšana un mūsdienīgu muzeja telpu izveide. Projektā īpaši piedomājām pie ilgtspējīgas būvniecības un restaurācijas principiem, pēc iespējas izmantojot otrreizējai pārstrādei būvdarbu laikā atgūtos būvmateriālus. No koka sijām izgatavoti soli, no jumta kapara izgatavotas muzeja informācijas stendu letes un suvenīra veikala mēbeles, 2. stāva telpās ieklāta restaurēto dēļu grīda, izgatavoti koka soli, restaurētas vēsturiskās durvis un logi. Šobrīd varam teikt, ka esam mērķi sasnieguši pirms laika - nepilnus piecus mēnešus pirms plānotā būvdarbu pabeigšanas termiņa, un jau pavisam drīz Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varēs atgriezties savā vēsturiskajā mājvietā, veicinot Rīgas pils vēsturiskā un kultūras mantojuma pieejamību plašākai sabiedrībai,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Rīgas pils kopš 1920. gada ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) vēsturiskā mājvieta. Atjaunotās pils telpas muzejs sāks apdzīvot 2024. gada otrajā pusē ar saistošu pasākumu programmu, kam sekos jauno ekspozīciju iekārtošanas posms. Pilnvērtīgu darbību Rīgas pilī LNVM uzsāks 2025. gada otrajā pusgadā ar moderni veidotām trim jaunām pastāvīgajām ekspozīcijām un atklāšanas izstādi.
Dr. hist. Arnis Radiņš, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors, norāda, ka: “Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir patiesi gandarīts, ka Rīgas pils konventa pārbūves un restaurācijas I un II kārtas darbi noslēgušies. Līdz ar to viena no nozīmīgākajām atmiņas institūcijām Baltijas jūras reģionā turpina piedzīvot būtiskas pārmaiņas. Muzejā rīcībā nonāk konventa atjaunotais dienvidu korpuss, kas pavērs kvalitatīvi jaunas iespējas sabiedrībai izzināt Latvijas vēsturi. Atgriešanās savā vēsturiskajā mājvietā pēc desmit gadu pārtraukuma ir vēl viens solis institūcija attīstības augšupceļā. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs atrodas savas darbības jaunas ēras sākumā.”
Būvniecības darbu sākumā 2020. gada oktobrī, VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs svinīgi nodeva Rīgas pils atslēgu būvuzņēmuma AS “LNK Industries” valdes locekļa Kaspara Ratkeviča rokās, tādā veidā būvuzņēmējam simboliski uzticot rūpi par Rīgas pili. Šodien atklāšanas pasākumā atslēga tika nodota atpakaļ VNĪ, kas savukārt to nodeva tālāk Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam.
“AS “LNK Industries” kā ģenerāluzņēmējam Rīgas pils atslēgas saņemšana toreiz, 2020. gada oktobrī, iezīmējot būvdarbu uzsākšanu, bija ļoti atbildīgs brīdis, kad mēs apliecinājām savu gatavību veikt šīs vēsturiskās ēkas pārbūvi. Mums bija liels gods un atbildība veikt vienas no lielākajām viduslaiku pilīm Latvijā atjaunošanu. Šodien, nododot atslēgu pils saimniekiem, ar pilnu pārliecību varu teikt, ka darbus veicām ar cieņu un rūpību pret Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu. Rīgas pils konventa I un II kārtas rekonstrukcijas – restaurācijas ietvaros veikta iekštelpu pārbūve, divu nozīmīgu iekštelpu – remtera un kapelas vēsturiskā divstāvu būvapjoma atjaunošana un virsmu restaurācija. Mums ir liels gandarījums, ka neskatoties uz ierastajiem restaurācijas darbu izaicinājumiem, kā arī neparedzētiem ārkārtas apstākļiem globālā līmenī, spējām darbus pabeigt laikā un pateicoties visas komandas konstruktīvam un profesionālam darbam, Rīgas pils konventa daļa tagad ir skatāma savā vēsturiskajā veidolā!” uzsver AS “LNK Industries” valdes loceklis Kaspars Ratkevičs.
Projektēšanas biroja “MARK arhitekti” arhitekte un autoruzraudzības darbu vadītāja Anastasija Pimenova: “Viens no autoruzraudzības lielākajiem izaicinājumiem bija apvienot pils dažādos vēsturiskos periodus un radīt jaunu, atpazīstamu Rīgas pils tēlu, saglabājot uzskatāmu pils vēsturi un individualitāti, vienlaikus ļaujot tajā ienākt mūsdienīgam un modernam muzejam. Atjaunojot vēsturiskās kapelas un remtera zāles, ir realizētas iespaidīgākās strukturālās izmaiņas Latvijas piļu rekonstrukciju vēsturē. Ceru, ka muzeja apmeklētāji un viesi būs tikpat iedvesmoti par restaurētajām Rīgas pils konventa telpām, cik mēs būvdarbu procesā.”
Arhitekte un projekta restaurācijas daļas vadītāja Ilona Markuse: “Ir liels prieks un gandarījums par paveikto darbu Rīgas pils konventa atjaunošanā. Lai arī pilnā apjomā atjaunotas pils telpas muzejs saņems pēc nākamas būvniecības kārtas, pakāpeniskā telpu izpēte un atgūšana devusi daudzus jaunus arheoloģiskus atklājumus par Rīgas pilsētu, pirms vēl tapa Rīgas pils. To muzeja apmeklētāji varēs iepazīt jaunajās ekspozīciju telpās. Autoruzraudzības laikā bija iespēja mainīt un pilnveidot būvprojekta risinājumus, piemēram, atjaunojot unikālo remtera zāli. Pils atjaunošanā ar savām zināšanām un pieredzi piedalījās daudzi restauratori un nozares speciālisti. Vēlos visiem pateikties par līdzdalību un ieguldīto darbu.”
Arhitekts Reinis Liepiņš, arhitektūras biroja “Sudraba Arhitektūra” vadītājs, izsaka pateicību un ir gandarīts par paveikto darbu: “Darbu pie Rīgas pils konventa atjaunošanas projekta sākam pirms desmit gadiem - 2013.gada decembrī. Un mūsu jau sākotnēji izvirzītā restaurācijas koncepcija – “gaišā pils ar siltām koka grīdām”,– nu ir realizēta dzīvē. Ir jauki redzēt un apzināties, ka šī koncepcija ir izrādījusies pareiza un visiem pieņemama. Konventa apjomīgā būvprojekta izstrādē ir bijuši iesaistīti vairāk kā 80 cilvēku un visiem viņiem sāku lielu paldies par darbu! Rīgas pils konventa sienās caur gadsimtiem ir ievijies Latvijas vēstures ceļš. Novēlu, lai Latvijas Nacionālā vēstures muzeja topošā ekspozīcija šo ceļu atklāj un arvien papildina!”
Projekta kopējais budžets ir teju 26 miljoni eiro. VNĪ vadībā Rīgas pils konventa pirmās un otrās kārtas būvdarbus, ieguldot Kultūras ministrijas piesaistīto valsts budžeta un ERAF finansējumu, veica AS “LNK Industries”. Rīgas pils konventa atjaunošana tika veikta pēc PS “Rīgas Pils konventa projekts” izstrādātā būvprojekta. Būvuzraudzību veica SIA “Būvalts”. Projekts pabeigts 2023. gadā, un telpas ekspluatācijā nodotas 2023. gada 4. decembrī.
Projekts tika finansēts no Kultūras ministrijas piesaistītā finansējuma - Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” ceturto projektu iesniegumu atlases kārtu “Kultūras mantojuma saglabāšana, atjaunošana un ar to saistītās infrastruktūras attīstība Rīgas vēsturiskā centra teritorijā” un valsts budžeta finansējuma.
Par VAS “Valsts nekustamie īpašumi”
VNĪ sekmīgi īsteno 34 valsts nozīmes projektus, no kuriem 14 atrodas būvniecības stadijā. Projektu kopējais īstenošanas budžets ir vairāk nekā 399 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 419 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1049 ēkas 0,98 milj. kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 585 ha platībā, un 3385 zemes īpašumiem ar kopējo platību 937 ha. VNĪ ir viens no 17 Latvijas uzņēmumiem, kas 2023. gadā Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
Papildu informācija plašsaziņas līdzekļiem:
VAS “Valsts nekustamie īpašumi”
Korporatīvās komunikācijas un ilgtspējas daļa
Tālr. +371 20235301
komunikacija@vni.lv
