Valmieras vecpilsētā ir noslēgusies Valmieras pils kultūrvides centra būvniecība. Blakus Valmieras pils mūrim un vienām no senākajām pilsētas ēkām Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektā "Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos" ir tapusi jauna, moderna ēka, vienlaikus nodrošinot gan mūru atsegumu konservāciju, gan dodot telpu kultūras mantojuma apzināšanai, pētniecībai un izziņai. Savukārt ERAF projekta "Valmieras Vēsturiskā centra attīstība" ietvaros veikta pils ziemeļrietumu korpusa restaurācija un konservācija, ēku kompleksa "Vecā aptieka" restaurācija un pils iekšpagalma infrastruktūras labiekārtošana. Līdztekus būvniecībai veikti arī arheoloģiskie izrakumi, kas Valmieras muzejam ir snieguši gan jaunus materiālus, gan iespēju precīzāk datēt esošos.
Vecā aptieka ir pašlaik senākā zināmā Latvijas pilsētu koka dzīvojamā ēka, kas celta guļbūvē krusta pakšos ar guļbaļķu zelmiņiem un zem spārenīcas izvirzītiem profilētiem dziedru galiem. Kā Latvijas pilsētu koka dzīvojamā ēka, tā ir vērtīga baroka laikmeta koka mākslas liecība ar tā laika būvamatniecībai raksturīgajiem elementiem.
Pārbūvējot Vecās aptiekas koka korpusu un austrumu piebūvi, konstatēja, ka ārsienas nebija viendabīgas un sastāvēja gan no gāzbetona, gan pārsvarā trupes bojāta, daļēji protezēta kokmateriāla. Daļēja demontāža atsedza līdz šim nezināmas arhitektoniski vēsturiskas liecības ar nozīmīgu vēstures, zinātnes un kultūrvēsturisko vērtību, tādēļ darbi vēsturiskajās ēkās tika apturēti aptuveni uz pusotru gadu. Saskaņā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes speciālistu atzinumu tika veikta arhitektoniski mākslinieciskā izpēte un ēkai noteica jaunatklāta valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusu. Objektu apsekoja un sniedza konsultācijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes eksperti, kā saglabāt vēl esošās vēsturiskās ēkas daļas un atbilstoši SIA "ARHITEKTONISKĀS IZPĒTES GRUPA" veiktajai arhitektoniski mākslinieciskajai izpētei izstrādāt būvprojektā jaunus ēkas atjaunošanas un pārbūves risinājumus.
Kā skaidro būvniecības uzņēmuma SIA "R.K.C.F. Renesanse" valdes loceklis Raimonds Kuncevičs, lai arī būvniecības darbi ir sākušies 2020.gada vasarā, pusi no laika prasīja izpētes un jaunā būvprojekta izstrādes darbi. Darbus ietekmēja arī Covid-19 pandēmija un būvmateriālu cenu būtiskais pieaugums. Tādēļ būvniecības grafiks noslēguma fāzē ir bijis diezgan saspringts. Gaidot jaunā būvprojekta apstiprināšanu, celtnieki saņēma Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atļauju komunikāciju tranzīta tīklu izbūvei seno ēku pagrabstāvā, lai varētu turpināties būvdarbi jaunajā ēkā. Savukārt vēsturisko ēku pārbūves darbus celtnieki paveikuši septiņu mēnešu laikā.
Saskaņā ar no jauna izstrādāto būvprojektu, Vecās aptiekas kompleksa austrumu piebūvei tika izbūvētas jaunas nesošās konstrukcijas, jo vēsturiskos materiālus nebija iespējams restaurēt. Kompleksa centrālajai, vecākajai ēkas daļai, kas celta no 1735. līdz 1736.gadam, veikta protezēšana un aizvietošana, saglabājot 2/3 no oriģinālajiem elementiem. Labāk saglabājušies baļķi no vienstāva piebūves tika izmantoti centrālās daļas restaurācijā.
R. Kuncevičs atzīst, ka ēku restaurācijas procesā bijis sarežģīti piemeklēt atbilstošus materiālus, jo mūsdienās Latvijā tiek cirsti tievāki koki, tādēļ nav iespējams pagatavot vajadzīgā platuma dēļus. Šī iemesla dēļ grīdu dēļi ir vesti no Somijas. Savukārt pagrabstāvos ir atjaunotas vēsturiskās ķieģeļu grīdas. Tāpat restaurēts ir ārsienu akmens mūris, apstrādājot ar hidrofobo sastāvu un atjaunojot šuves, lai novērstu mitruma nokļūšanu sienās.
Restaurācijas procesā tika labotas arī iepriekš veikto pārbūvju laikā pieļautās kļūdas. Celtnieki atklājuši, ka, veicot patvaļīgi loga aiļu palielināšanu, jumta konstrukcija daļēji balstījusies uz logiem, nevis uz sienu baļķiem. Šī būtiskā nepilnība novērsta, samazinot logu ailes sākotnējā izmērā. Lielākā daļa veco logu bija saglabājušies normālā stāvoklī, tādēļ tos bija iespējams restaurēt. Lai saglabātu autentisku tēlu, vēsturiskajām ēkām uzstādītas kapara palodzes un notekcaurules.
Atdarinot senās tehnoloģijas, jumta segumam izmantoti Sibīrijas lapegles dēļi, kas ir piesūcināti ar īpašu sastāvu uz lineļļas bāzes. Savukārt rietumu puses ēkai atjaunots esošais dakstiņu jumts.
Pie austrumu vienstāva piebūves atjaunotas ķieģeļu kāpnes, savukārt pie Vecās aptiekas ir tapušas jaunas metāla kāpnes.
Visās vēsturiskajās ēkās ir izbūvēti jauni inženiertīkli - elektrotīkli, ūdens un kanalizācijas tīkli, apkure, ventilācija un telekomunikācijas.
Tā kā pils kompleksā vēsturiski nav bijis bruģis, labiekārtojot teritoriju, gājēju celiņu klājumam izvēlēts mūsdienīgs materiāls - betons, kas sasaucas ar moderno stikloto ēku. Lai nodrošinātu ilgmūžību, ir izmantots īpašs betona sastāvs, ko lieto tiltu būvniecībā, pastiprinot konstrukciju ar metāla armatūru un izbūvējot atbilstošu pamata kārtu. Projekta gaitā ir tapušas jaunas kāpnes no tilta pār Rātsupīti uz pils kompleksa teritoriju.
Pils kompleksa teritorijā ir uzstādītas jaunas apgaismojuma laternas, reklāmas stendi, atkritumu urnas un velostatīvi.
Valmieras pils kultūrvides centra būvniecība īstenota ar Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" 1. kārtas projekta "Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos" un 3. kārtas projekta "Valmieras Vēsturiskā centra attīstība" atbalstu. Projektā "Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos" ieviešanai paredzētais ERAF finansējums 1 032 900 EUR apjomā, papildus ieguldot finansējumu no valsts 38 823, 53 EUR un līdzfinansējumu no pašvaldības 155 294,12 EUR. Projekta "Valmieras Vēsturiskā centra attīstība" ieviešanai paredzētais piesaistītais ERAF līdzfinansējums līdz 2 000 000,00 EUR un valsts budžeta dotācija līdz 70 588,24 EUR.
Valmieras pils kultūrvides centra būvprojektu izstrādāja pilnsabiedrība “zgt” – arhitekti Viktors Zarakovskis, Antons Gonda un Andris Tomsons. Atbilstoši atklāta konkursa rezultātiem pils mūru restaurāciju un konservāciju, jaunās pils kultūrvides centra ēkas būvniecību un Vecās aptiekas ēku kompleksa pārbūvi veica SIA “R.K.C.F.Renesanse” par kopējo pamatlīguma un papilddarbu līgumu summu 4 083 731,06 EUR ar PVN.
Papildu informācija:
Dzintars Močs
Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciālists
Tālr.: 64207150, 28246484
E-pasts: dzintars.mocs@valmierasnovads.lv
