Nozaru eksperti – ES fondu operacionālo programmu projekti sagatavoti labi
Lai izzinātu nozaru ekspertu – akadēmiskā sektora pārstāvju viedokli par to, vai ES fondu 2007. – 2013.gada operacionālo programmu projektos iezīmētās investīcijas un to izmaksas dos valsts ekonomikas izaugsmei vajadzīgos rezultātus, finanšu ministrs 26.jūnijā „apaļā galda” diskusijā tikās ar Helmūtu Ancānu, Raitu Karnīti, Mārtiņu Kazāku, Robertu Ķīli, Ivaru Knētu, Jāni Vaivadu, Ingu Vilku un Tatjanu Volkovu.
Diskusija aptvēra sešos nākamajā septiņgadē valsts attīstībai nozīmīgus investīciju virzienus:
atbalstu cilvēkresursu attīstībai;
ieguldījumus zinātnes, pētniecības un inovāciju sektoros;
atbalstu uzņēmējdarbībai;
ES fondu investīciju ietekmi uz valsts makroekonomiskajiem rādītājiem;
investīcijas infrastruktūras un publisko pakalpojumu attīstībā;
līdzsvarotas reģionālās attīstības veicināšanu.
Eksperti atzina, ka kopumā ES fondu 2007. – 2013.gada operacionālo programmu projekti ir sagatavoti labi, atsevišķās nozarēs – izglītības attīstībā un reģionu līdzsvarotā attīstībā - iztrūkst noteikta valsts nozares attīstības redzējuma un precīzi definētu sasniedzamo mērķu nākamajiem 7 gadiem, līdz ar ko arī operacionālo programmu projektos šīm sfērām paredzētais atbalsts nav definēts pietiekoši mērķtiecīgi.
Eksperti arīdzan norādīja, ka struktūrfondu līdzekļi nav izmantojami visu valsts problēmu atrisināšanai. To izmantošana paralēli valsts budžeta izlietojumam jāplāno attīstībai, līdzekļus novirzot tajās valsts izaugsmei nozīmīgās nozarēs, kur budžeta finansējums nav pietiekošs. Eksperti teica, ka struktūrfondu investīcijas nākamajā periodā nav virzāmas šauri specializētās nozarēs, atbalsts izkliedējams, īpašu uzmanību veltot investīcijām eksporta pieaugumu veicinošās nozarēs.
Latvijas Banku augstskolas rektore, ekonomikas zinātņu doktore Tatjana Volkova, analizējot Latvijas izglītības sistēmu un tās pienesumu darbaspēka kvalifikācijai, norādīja, ka nav pētījumu, kas identificētu darba tirgus nepieciešamību pēc noteiktiem speciālistiem, arī darba devēji nav gatavi sadarboties nepieciešamo speciālistu skaita noteikšanā.
Pēc ekspertes domām izglītības sistēmā īpaša uzmanība būtu jāvelta apmācību programmām, kas spēj sagatavot uzņēmējus – jaunu uzņēmumu veidotājus, nevis tikai pastāvošo uzņēmumu vadītājus. Kā norādīja T.Volkova, patlaban Latvijā tādu mācību programmu nav.
T.Volkova arīdzan uzsvēra, ka mācībprogrammās nepieciešams akcentēt prasmju un iemaņu apguvi, piemēram, inženierzinātņu un dabas zinātņu studentiem pastiprināti būtu jāmāca arī projektu vadība.
Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors, sociālantropoloģijas doktors Roberts Ķīlis akcentēja mūžizglītības un tālākizglītības nozīmīgumu darba tirgus attīstībā. 2004. – 2006.gada struktūrfondu plānošanas periodā lielākā uzmanība apmācībās veltīta bezdarbnieku un cilvēku ar īpašām vajadzībām izglītošanā, nākamajā periodā nepieciešams paredzēt atbalstu darba karjeras sistēmas izveidei, kas ietvertu mūžizglītības, tālākizglītības un mentoringa pasākumus.
Latvijas Universitātes docents, fizikas doktors Jānis Vaivads, vaicāts par investīcijām zinātnes, pētniecības un inovāciju sektoros, uzsvēra, ka Latvijas attīstības profils ir pietiekošs – stratēģiskie zinātnes virzieni ir definēti, Latvija tajos ir atpazīstama un var pretendēt uz nopietnas nišas aizņemšanu Eiropā un pasaulē.
Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore, ekonomikas zinātņu doktore Raita Karnīte norādīja, ka, domājot par nākamo ES fondu plānošanas periodu un uzņēmējdarbības attīstību, lielāka uzmanība būtu pievēršama Latvijas tautsaimniecības īpatnībām – nozīmīgākie attīstības sektori pārsvarā ir ārvalstu investoru rokās, investīcijas inovāciju pasākumos ir visai nepopulāras, tām jāvelta īpaša uzmanība. Ekonomiste norādīja, ka nepieciešams arī papildu uzmanību veltīt paredzamā atbalsta līdzsvarošanai starp Latvijas reģioniem.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Helmūts Ancāns norādīja, ka tālredzīgs solis valsts tautsaimniecības attīstības veicināšanā būtu klāsteru veidošana un stiprināšana, ikvienas nozares attīstības redzējumam caur klāsteru prizmu pievienojās arī R.Karnīte.
Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Mārtiņš Kazāks norādīja, ka investīciju ziņā visietilpīgākajā sektorā – infrastruktūras attīstīšanā ES fondu līdzekļus bijis ieguldīt visvieglāk, tomēr būvniecības sektorā investētie līdzekļi izkropļojuši darba tirgu, citām nozīmīgām nozarēm atņemot cilvēkresursus. Cilvēkresursu problēma ir aktuāla arī valsts pārvaldē, kurā, nemainot atalgojuma sistēmu, situācijas uzlabošanās nav sagaidāma. Kā ilgtermiņa problēmu eksperts norādīja produktivitātes celšanu, ekonomikas pārkaršanu nosaucot par īstermiņa problēmu, kurai jārod risinājumi.
Diskusijas noslēgumā Pašvaldību konsultāciju centra eksperte, ekonomikas zinātņu doktore Inga Vilka uzsvēra, ka pastāv būtiskas attīstības atšķirības starp Rīgu un citiem reģioniem, Latgale no tiem iezīmējas kā nabadzīgākais, taču arī Rīga spēcīgi atpaliek, raugoties ES attīstības kontekstā. Eksperte norādīja, ka Latvijā nav definēta valsts reģionālās attīstības politika, un tas ir būtiskākais šķērslis atbalsta mērķtiecīgai novirzīšanai. I.Vilka uzsvēra, ka jāraugās uz dažādu ES fondu pasākumu savstarpējo ietekmi uz reģionu attīstību gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā griezumā; kvotu sistēma, paredzot atbalstu reģioniem, nav atbalstāma.
Diskusija tiks atspoguļota arī sabiedriskās politikas portālā www.politika.lv
Informāciju sagatavoja:
Lita Kokale
Finanšu ministrijas
ES fondu departamenta
Informācijas un publicitātes nodaļas vadītājas vietniece
Tālr: 7083880; 6469946
Lita.Kokale@fm.gov.lv
