Paredz stingrākus finanšu disciplīnas pasākumus ES fondu iestādēm
Lai nodrošinātu efektīvāku budžeta līdzekļu izlietojumu, uzlabotu budžeta plānošanas kvalitāti un izpildes disciplīnu, otrdien, 8. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē valdība apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) kā Eiropas Savienības (ES) fondu vadošās iestādes rosinātus stingrākus finanšu disciplīnas priekšlikumus ES fondu vadībā iesaistītajām iestādēm.
Par finanšu disciplīnas priekšlikumiem tika lemts, skatot FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par ārvalstu finanšu resursu (ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas) apguvi līdz 2010.gada 31.decembrim.
Lai nodrošinātu pēc iespējas sabalansētu apguvi visa gada garumā un savlaicīgu finansējuma ieplūšanu tautsaimniecībā un izvairītos no administratīvā sloga ES fondu administrēšanā iesaistītajām institūcijām gada pēdējos divos mēnešos, valdībā tika apstiprināti maksājumu mērķi 2011. gadam katrai ministrijai atbilstoši ministriju budžetos pieejamajiem valsts budžeta resursiem.
Tādējādi varēs izvairīties no finansējuma “iesaldēšanas” ministriju programmās un laicīgi atbrīvot finansējumu jaunu projektu īstenošanai, kā arī disciplinēt un motivēt finansējuma saņēmējus savlaicīgākai finansējuma apguvei un labākai plānošanai, uzsver FM.
Kopā līdz 2011. gada 31. decembrim atbildīgajām nozaru ministrijām būs jānodrošina maksājumi finansējuma saņēmējiem par ES fondu līdzfinansējuma daļu vismaz 511,5 miljonu latu apmērā. Tai skaitā Eiropas Sociālā fonda ietvaros jānodrošina maksājumi finansējuma saņēmējiem 88 miljonu latu apmērā, Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros ~283 miljonu latu apmērā, bet Kohēzijas fonda ietvaros ~ 140,3 miljonu latu apmērā.
Nolemts, ka budžeta programmas (fonda) līmenī ministrijām būs jāplāno ne vairāk kā 20% decembrī, bet 40% pēdējā ceturksnī. Savukārt, ja ministrijas divu secīgu mēnešu finansēšanas plāna neizpilde būs virs 250 tūkstošiem latu un vismaz 10% no plānotā, neapgūtais finansējums būs pieejams citām ministrijām, tai skaitā jaunu projektu uzsākšanai.
Tāpat atbildīgajām ministrijām būs jāuzņemas atbildība par neatbilstībām budžeta iestāžu projektos. Valdība lēma, ka gadījumos, kad tiks konstatēti neatbilstoši veikti izdevumi valsts budžeta iestādes īstenotajā projektā apmērā virs 85 latiem, attiecīgajai iestādei tiks veikta dienesta pārbaude atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam un, ja nepieciešams, tiks ierosināta disciplinārlietu pret atbildīgajām amatpersonām un pārvaldes amatpersonām.
FM informē, ka lielākoties pārkāpumi tiek veikti ES fondu iepirkumu procedūrās, īpaši pašvaldību un pašvaldību iestāžu iepirkumu procedūrās ES fondu projektu ietvaros, attiecībā uz to novēršanu FM vēl sniegs savus priekšlikumus MK.
Tāpat fiksēta normatīvo aktu neievērošana, piemēram, veikti darbi, kas nav attiecināmi no konkrētās ES fondu aktivitātes, pārsniegti noteikto izmaksu limiti, finansējuma saņēmēji neveic saimniecisko darbību atbilstoši plānotajam, kā arī veikto darbu apjoms neatbilst iepirkuma līgumā paredzētajam.
MK tika nolemts, ka ministrijām un citām centrālajām iestādēm līdz 2011. gada 28. martam jāizvērtē un nepieciešamības gadījumā jāiesniedz Valsts kasē grozījumi ES fondu finansēšanas plānos 2011.gadam, precizējot tos atbilstoši aktuālajai informācijai par plānotajiem ikmēneša maksājumiem ES fondu projektos, vienlaikus 4.ceturksnī ieplānojot ne vairāk kā 40% un decembrī ne vairāk kā 20% no gada valsts budžeta programmas (ES fonda) finansēšanas plānu summas.
Savukārt, lai nodrošinātu ES fondu aktivitātes par informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstību projektu īstenošanas uzraudzību un vienotus risinājumus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektu īstenošanā, valdība lēma, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2011.gada 22. martam jāiesniedz MK rīkojuma projekts par Informācijas sabiedrības padomes izveidi.
ES fondi 2007.-2013. gada periodā:
Kopumā līdz 2011. gada 31. janvārim ES fondu projektu līgumi noslēgti par ~2,3 miljardiem latu jeb 74,5% no kopējā piešķīruma, bet finansējuma saņēmējiem izmaksāti 942 miljoni latu, kas ir ~30% no kopējā perioda ES fondu piešķīruma. Latvijai pieejamais ES fondu finansējums 2007.-2013. gada periodā ir 3,18 miljardi latu. Šos līdzekļus Latvija var izmantot līdz 2015. gada beigām. Latvijā ES fondu līdzekļi tiek plānoti trīs virzienos jeb darbības programmās – „Cilvēkresursi un nodarbinātība”, „Uzņēmējdarbība un inovācijas”, „Infrastruktūra un pakalpojumi”.
Detalizētu informatīvo ziņojumu un protokollēmuma projektu skatīt MK mājas lapā.
Informācijas sagatavotājs:
Agnese Beļkeviča
Preses nodaļa
Tālr. 67083938
Agnese.Belkevica@fm.gov.lv
