Ligita Austrupe, Satiksmes ministrijas valsts sekretāres vietniece
Mēs dzīvojam transformācijas laikmetā - mainās ne tikai vide, kurā dzīvojam, bet arī mūsu domāšana, attieksme un paradumi. Pārmaiņas transporta nozarē ir ilglaicīgs process, un tās vairāk vai mazāk izjūtam ikviens, jo mūsu ikdiena bez mobilitātes nav iedomājama. Vienlaikus šo pārmaiņu īstenošana ir sarežģīts process, jo jebkuram projektam vai pasākumam ir jābūt integrētam kopējā nozares attīstības plānā kā zobratiņam lielā mehānismā.
Transporta nozarē notiekošās pārmaiņas maina mūsu ikdienas pārvietošanās paradumus. Arī nākamo gadu laikā mūsu pārvietošanās paradumi mainīsies, un tas ir saistīts ar mūsu vēlmi dzīvot zaļāk, videi draudzīgāk. Kurš gan noliegs, ka mēs visi vēlamies dzīvot tīrākā vidē? Lai rīt dzīvotu labāk, lēmumi, nereti skarbāki, ir jāpieņem jau šodien. Pasaule ir attīstījusies dziļā atkarībā no fosilajiem energoresursiem un pieņemt to, ka tuvāko desmit gadu laikā straujiem soļiem ir jāpāriet uz videi draudzīgu enerģiju, ir grūti gan psiholoģiski, gan finansiāli. Eiropas Savienības (ES) normatīvais regulējums nedod Latvijai iespējas atkāpties vai atlikt lēmumu pieņemšanu.
ES fondu 2021.-2027. gadu plānošanas periodā Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzībā esošo nozaru attīstībai ir pieejams finansējums vairāk nekā 900 milj.eiro apmērā. Lielākā daļa - 870 milj.eiro paredzēti transporta nozarei, kas dos iespēju pakāpeniski tuvoties mūsu mērķiem attīstīt ilgtspējīgu un viedu mobilitāti, pilnībā atteikties no fosilajām degvielām un nodrošināt autoceļu integrāciju Eiropas transporta tīklā. Sakaru nozares attīstībai piešķirts finansējums vairāk nekā 30 milj.eiro apmērā. Investīcijas palīdzēs pietuvoties mērķim viedāku tehnoloģiju attīstībai transporta jomā un digitalizācijai kopumā.
Viens no investīciju virzieniem transporta nozarē ir ilgtspējīgas TEN-T infrastruktūras izveide. Šī ir joma, kas ar ES fondu atbalstu tiek sakārtota un attīstīta jau kopš 2004.gada. Latvijas veikumu autoceļu integrācijā Eiropas transporta tīklā Eiropas Komisija (EK) ir novērtējusi kā pietiekamu. Vienlaikus ir atsevišķi posmi, kuru izbūve ir jāpabeidz, lai šo jomu atbilstoši ES normatīvajam regulējumam sakārtotu līdz 2030.gadam. Vai jau izveidotā autoceļu tīkla kvalitāte ir atbilstoša Eiropas kvalitātes prasībām? Nē, tāpēc investīcijas tiks novirzītas gan jaunu posmu izbūvei, gan esošo autoceļu pielāgošanai mūsdienu tehniskajām prasībām. Valstspilsētu autoceļu kvalitatīvs un mūsdienīgs savienojums ar Eiropas transporta tīklu veicinās reģionu ekonomisko attīstību un stiprinās valsts konkurētspēju. Tāpat kravas auto plūsmas novirzīšana ārpus pilsētu centriem uzlabos pilsētvides kvalitāti.
Plānošanas perioda vērienīgākais projekts ir mūsdienīga, EK prasībām atbilstoša četru joslu Rīgas apvedceļa būvniecība. Sagaidāms, ka tas ienesīs būtiskas izmaiņas daudzu iedzīvotāju ikdienā. Ieguvēji būs gan rīdzinieki, gan arī tie autobraucēji, kuri šobrīd ir spiesti stāvēt sastrēgumos, lai izbrauktu cauri Rīgai - pateicoties transporta plūsmas, tostarp kravu tranzīta, novirzīšanai apkārt Rīgai, pilsētā samazināsies izmešu daudzums un trokšņu līmenis.
Iepriekšējā plānošanas periodā ar ES fondu atbalstu Latvijā jau ir izveidots elektrouzlādes tīkls, kas nodrošina elektroauto uzlādi un mobilitāti visā valsts teritorijā. Savukārt šajā plānošanas periodā ir plānota lieljaudas elektrouzlādes tīkla izveide, kas nodrošinās kravas automobiļu uzlādi TEN-T tīklā.
Ilgtspējīga un vieda mobilitāte – tā ir iespēja ikdienā pārvietoties droši, videi draudzīgi un ērti. Nozīmīgākais pasākums un solis tuvāk klimata mērķu sasniegšanai ir dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula stiprināšana, pakāpeniski nomainot veco pasažieru vilcienu ritošo sastāvu. Ar ES fondu 2014.-2020. gadu plānošanas perioda finansējumu iegādājamies 23 jaunus elektrovilcienus un pirmo elektrovilcienu ērtības baudīsim jau šīs vasaras izskaņā. Ar ES fondu un Atveseļošanas fonda (AF) atbalstu plānota pakāpeniska veco dīzeļvilcienu nomaiņa uz mūsdienīgiem bezemisijas elektrovilcieniem (BEMU), kas nodrošinās pasažieru pārvadājumus arī neelektrificētajos dzelzceļa līnijas posmos. Diemžēl mums nav iespēju uzreiz nomainīt visus vecos pasažieru vilcienus, tomēr līdz 2026.gadam tiks nomainīta liela daļa ar fosilo degvielu darbināmo dīzeļvilcienu. Tas dos iespēju iedzīvotājiem ikdienā baudīt komfortablu braukšanu un vienlaikus būs pienesums zaļo mērķu sasniegšanai. Ceru, ka gaidāmās pārmaiņas un ērtības vilcienu satiksmē palīdzēs mainīt mūsu pārvietošanās paradumus un arvien vairāk iedzīvotāju, kas pārvietojas ar savu privāto auto, izdarīs savu izvēli par labu vilcienam.
Galvenais priekšnosacījums, lai mūsdienu vajadzībām atbilstošie videi draudzīgie vilcieni varētu kursēt, ir esošās dzelzceļa infrastruktūras pielāgošana un modernizēšana, ko plānots īstenot, piesaistot gan AF, gan ES fondu finansējumu. Dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumi, pielāgojot to mūsdienu drošības un ātruma prasībām, plānoti ar ES fondu atbalstu. Savukārt AF investīcijas paredzētas Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta infrastruktūras modernizācijai. Šīs pārmaiņas plānots īstenot līdz 2026.gadam, un lielākie ieguvēji būs Pierīgas iedzīvotāji, kas ikdienā dodas uz Rīgu darba, mācību vai citu mērķu vadīti.
Iedzīvotāju mobilitātei dzelzceļa attīstība un investīcijas plānotas sinerģijā ar autoceļiem. Lai nodrošinātu ērtus un integrētus dažādu transporta veidu savienojumus vienkopus, dodot iespēju iedzīvotājiem pārsēsties no privātā uz sabiedrisko transportu, ES fondu investīcijas paredzētas multimodālu sabiedriskā transporta mezglu jeb mobilitātes punktu izveidei – gan Rīgā un Pierīgā, gan arī citos Latvijas reģionālo pārvadājumu punktos.
Raugoties nedaudz tālākā nākotnē, vērtēsim iespējas plānošanas perioda finansējuma ietvaros veikt Rail Baltica reģionālo dzelzceļa staciju izbūvi, kas jāplāno tā, lai to pieejamība un funkcionalitāte tiktu nodrošināta vienlaikus ar šī dzelzceļa infrastruktūras izveidi un ekspluatācijas uzsākšanu. Tāpēc ir vajadzīgs vienots laika ietvars un plāns, par pamatu ņemot dzelzceļa līnijas nodošanas ekspluatācijā grafiku.
Arī dažādu mikromobilitātes rīku arvien pieaugošā popularitāte maina mūsu ikdienas pārvietošanās paradumus. Diemžēl esošā infrastruktūra neatbalsta drošu mikromobilitāti, tāpēc arī šajā jomā ir nepieciešamas pārmaiņas. Mikromobilitātes veicināšanai ir plānota veloceļu infrastruktūras attīstība, šim mērķim piesaistot gan ES fondu, gan AF investīcijas. Tāpat, plānojot mobilitātes punktus, tiks paredzētas vietas velosipēdu u.c. mikromobilitātes rīku novietošanai, lai iedzīvotājiem būtu ērti pārsēsties sabiedriskajā transportā. Īsās distances veicam ar kājām vai velosipēdu, garākas – ar videi draudzīgu sabiedrisko transportu – šī varētu būtu mūsu ikdienas mobilitātes formula jau pārredzamā nākotnē.
Attīstība elektronisko sakaru jomā - augstas veiktspējas infrastruktūra un datu pārraides ātrums ir priekšnoteikumi, lai mēs varētu īstenot transporta nozares digitalizāciju. Jaunajā plānošanas periodā īstenosim pilotprojektus pilsētu transporta inteliģento transporta sistēmu attīstībai. Nākotnē tās varētu paplašināt atbilstoši sabiedrības vajadzībām un infrastruktūras attīstības plāniem, piesaistot citus finanšu avotus.
Tāpat investīcijas paredzētas tālākai platjoslas tīkla attīstībai. ES fondu investīciju mērķis nākamajiem gadiem ir vidējās jūdzes tīkla paplašināšana reģionos, kur interneta pieejamība joprojām nav pietiekami labā līmenī. Tāpat plānota 5G infrastruktūras izbūve, tostarp gar TEN-T tīkla sauszemes transporta ceļiem, kas ir priekšnosacījumus jauno tehnoloģiju izmantošanai transporta un jebkurā citā jomā.
Vidējā jūdze bez pēdējās jūdzes nedod pienesumu, tāpēc nākamo gadu laikā plānojam arī pēdējās jūdzes attīstību atbilstoši tirgus tendencēm un operatoru piedāvājumiem. Lai nodrošinātu ātra interneta pieejamību reģionos, kur operatoru interese nav liela, izstrādājam valsts atbalsta programmu investīcijām pēdējās jūdzes attīstībai. Tas, par ko šaubu nav - reģionu tālākai attīstībai un valsts konkurētspējas stiprināšanai ātrs internets visā valsts teritorijā ir vitāli nepieciešams.
Digitalizācijas attīstība prasa un prasīs arvien vairāk ieguldīt kiberaizsardzībā, un, lai šīs investīcijas dotu pienesumu, ikviena atbildība ir sargāt sevi un savus datus. Plānots izveidot vienotu valsts iestāžu kiberdrošības risinājumu – nodrošināt vienotu koplietojamas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas infrastruktūras izveidi, kas centralizēti spēs nodrošināt vienlīdz augstu drošības līmeni, gan valsts pārvaldes datu centros esošajiem resursiem, gan valsts pārvaldes iestādēm un to lietotājiem atbilstoši situācijai kibertelpā.
Mūsu plāni transporta un sakaru nozaru attīstībai ir izaicinoši, ņemot vērā reģiona ģeopolitisko un valsts ekonomisko situāciju. Tajā pašā laikā apzināmies, ka, lai panāktu aizvien lielāku tuvināšanos Eiropas vidējā līmeņa rādītājiem, mēs nedrīkstam apstāties savā attīstībā. Nevaram apstāties arī savās apņemšanās tuvināties klimata mērķiem. Mēs gribam dzīvot tīrākā vidē un ikdienas braucienos baudīt tādas pašas ērtības kā citās Eiropas valstīs.
De iure Latvija ES sastāvā ir jau 19 gadus. Pārmaiņas, ko īstenojam transporta un sakaru nozarēs, tuvina mūs Eiropai de facto.
