Lai Latvijas cilvēkkapitāla attīstībai veiksmīgi izmantotu starptautiskajā pieaugušo prasmju pētījumā iegūtos datus, būtiska cieša starpnozaru sadarbība, Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajā darba seminārā pauda eksperti. Seminārs pulcēja dažādu valsts iestāžu pārstāvjus un pētniekus, kuri sprieda par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas (PIAAC) gada nogalē sagaidāmo datu izmantošanu. Pētījuma primārie dati tiks publiskoti šī gada 10. decembrī.
“PIAAC ir visplašākais pētījums par pieaugušo prasmēm un spēju tās pielietot. Latvija tajā piedalās pirmo reizi, un saņemsim bagātīgus datus ne tikai par Latvijas iedzīvotāju prasmēm, bet arī par viņu izglītību, iegūto prasmju izmantošanu darbā un dzīvē, karjeru un citiem jautājumiem. Lai arī pētījuma rezultāti un starptautiskais ziņojums tiks publicēti 2024. gada beigās, būtiski, ka jau tagad sākam domāt, kā šo pētījumu varēsim izmantot savā ikdienas darbā,” atklājot semināru atzīmēja Izglītības ministrijas Valsts sekretāra vietniece – Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore, valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ilze Saleniece.
“PIAAC datu pienesumam un to izmantošanai ir patiesi starpinstitucionāls raksturs. Saredzam, ka šie dati būs lielisks resurss mūsu darbā pie cilvēkkapitāla attīstības, pieņemot gudrus lēmumus, kas balstīti izpratnē par mūsu esošo situāciju, vājajām vietām un iespējām. Tāpat tas ļaus novērtēt pieaugušo prasmju attīstībā ieguldīto investīciju atdevi. Valstiska prioritāte pašlaik ir stratēģiska cilvēkkapitāla attīstība, apzinoties, ka cilvēku prasmes un spēja tās pielietot ir mūsu lielākais resurss. Šī prioritāte nav vienas ministrijas uzdevums, bet gan cieši saistīts ar vairāku ministriju efektīvu partnerību – īpaši Izglītības, Ekonomikas un Labklājības ministrijas, kā arī, protams, sadarbību ar darba devējiem un arī pētniekiem,” uzsvēra I. Saleniece.
Izglītības ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta vecākā eksperte Jeļena Muhina atzīmēja, ka līdz dalībai PIAAC pētījumā Latvijas pieaugušo izglītības datu pilnvērtīga starptautiskā analīze nebija iespējama. PIAAC pētījuma dati pirmo reizi ļaus iegūt objektīvi novērtētus, nevis pašvērtējumā balstītus datus par iedzīvotāju prasmju līmeni. Viņa uzsvēra, ka pētījuma datus un rezultātus būs iespējams izmantot padziļinātai izpētei dažādos cilvēkkapitāla attīstības aspektos.
"Pēc Pasaules ekonomikas foruma datiem 50% darbinieku nākotnē būs nepieciešama pārkvalificēšanās, līdz ar to pieaugušo izglītība ir būtisks instruments cilvēkkapitāla attīstībā un ekonomikas transformācijā. Tomēr šajā jomā būtiska ir tieši starpnozaru sadarbība, plānojot nozaru darba tirgus prognozes, veidojot cilvēkkapitāla prasmju attīstības pasūtījumu un nodrošinot iedzīvotājiem darba tirgum nepieciešamās prasmes" atzīmēja J.Muhina.
Plānots, ka politikas veidotājiem PIAAC dati sniegs precīzāku informāciju par izglītības sistēmas rezultātiem un to sasaisti ar sabiedrības attīstības socioekonomiskajiem aspektiem, ieguvumiem un riskiem. Tāpat dati ļaus novērtēt pieaugušo prasmju līmeni, izmantošanu un sadalījumu atkarībā no iegūtās izglītības, nodarbinātības, nozares, līdz pat sociāli emocionālajām prasmēm un veselības stāvokļa pašvērtējuma. Tie būs noderīgi, lai precīzāk identificētu atbalstāmās grupas un trūkstošas prasmes.
Dati ļaus mērķtiecīgāk un efektīvāk plānot cilvēkkapitāla attīstības politiku, tostarp izglītības un nodarbinātības atbalsta pasākumus, kā arī analizēt darbaspēka kvalifikācijas pieprasījumu darba tirgū - identificēt iespējamās neatbilstības, prognozēt nākotnes vajadzības un citus aspektus. Tikpat būtiska būs arī iespēja veikt rezultātu starptautisku salīdzinājumu.
Savukārt pētniekiem gada nogalē būs iespēja piekļūt apjomīgiem reprezentatīviem primārajiem datiem par cilvēkkapitālu Latvijā. Tas ļaus attīstīt sekundārus pētījumus dažādās interesējošās jomās – izglītībā, ekonomika, socioloģija un citās.
Darba seminārā piedalījās pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Veselības ministrijas un Labklājības ministrijas, Valsts kancelejas, Saeimas, Latvijas Bankas, Centrālās statistikas pārvaldes, Nodarbinātības valsts aģentūras. Kā arī pētnieki no Latvijas Universitātes, pētījumu centra SKDS, Rīgas Tehniskās universitātes un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas.
OECD PIAAC dati tiek ievākti reizi desmit gados. Līdz šim ir notikuši divi pētījuma cikli. Pirmais – no 2011.-2018. gadam ar 39 valstu dalību, un otrais, kas aizsākās 2018. gadā, ar vairāk nekā 30 valstu dalību, t.sk. Latvijas. Pētījumu ar Eiropas Savienības fondu atbalstu īsteno Izglītības ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitāti un pētījumu centru SKDS. Datu savākšana Latvijā notika no 2022. gada oktobra līdz 2023. gada jūnijam, veicot pieaugušo iedzīvotāju 16-65 gadu vecumā klātienes aptauju un testēšanu 21. gadsimta galvenajās informācijas apstrādes jomās – tekstpratībā, rēķinpratībā un problēmu risināšanā.
Pasākums īstenots Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"
