Plāno ES fondu darbiniekus daļēji finansēt no ES fondu tehniskās palīdzības
Otrdien, 28. februārī Ministru kabinetā tika skatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par iespējamo Eiropas Savienības (ES) fondu vadībā iesaistīto iestāžu darbinieku daļveida finansēšanu no ES fondu tehniskās palīdzības projekta līdzekļiem, tādējādi mazinot slogu valsts budžetam.
Tehniskās palīdzības finansējums nav no valsts budžeta līdzekļiem, bet ir 100% ES fondu finansējums, kas ir iekļauts kopējā 3,18 miljardu latu ES fondu finansējumā Latvijai 2007.-2013. gada periodā. Tehniskās palīdzības finansējums ir paredzēts 17 ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām kvalitatīvai ES fondu vadības un atbalsta funkciju nodrošināšanai.
Šobrīd, ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā no tehniskās palīdzības līdzekļiem drīkst maksāt atalgojumu tikai tiem ES fondu vadībā iesaistīto institūciju darbiniekiem, kas ar ES fondiem strādā pilnu darba laiku. Savukārt tie darbinieki, kas ES fondu administrēšanā ir iesaistīti uz nepilnu darba laiku (galvenokārt vadības līmeņa darbinieki, kas strādā arī ar citiem finanšu instrumentiem, piemēram, EEZ un Norvēģijas vai Šveices instrumentiem), neskatoties uz proporciju, ko tie ir veltījuši ES fondu vadībai, netiek finansēti no tehniskās palīdzības līdzekļiem.
„Šāda situācija rada slogu valsts budžetam, ko varētu novērst, paredzot, ka no ES fondu tehniskās palīdzības līdzekļiem daļēji maksā algu arī tiem darbiniekiem, kas ar fondiem strādā nepilnu darba laiku,” pauž valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs. Antonovs.
FM kā ES fondu vadošās iestādes priekšlikums par atalgojuma daļveida attiecināšanu tika pārrunāts ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem. Tika panākta vienošanās, ka darbinieki, kas veic tikai ar ES fondiem saistītus darbus tāpat kā līdz šim tiktu pilnībā finansēti no tehniskās palīdzības, savukārt tie, kas daļu laika strādā ar ES fondiem un daļu – veic ar citiem finanšu instrumentiem saistītus pienākumus, izmantotu grāmatvedības sistēmā integrētu elektronisku darba laika uzskaites sistēmu, kurā atspoguļotu laiku, ko darbinieki ir patērējuši katras funkcijas veikšanai.
Rezultātā mēneša beigās tiktu noteikta proporcija, ko finansēt no tehniskās palīdzības, savukārt atlikusī algas daļa tiktu segta no valsts budžeta vai citiem finanšu avotiem. Šāds Latvijas plānotais risinājums sakrīt ar Ungārijas modeli un citu ES dalībvalstu pieredzi.
Finansiālais risinājums elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanai varētu tikt finansēts no ES fondu tehniskās palīdzības līdzekļiem.
FM ir veikusi aprēķinu, ka daļveida atalgojuma attiecināšana un elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešana tikai uz ES fondu vadošās iestādes darbinieku atalgojuma rēķina vien FM budžetā ik gadu varētu ietaupīt ~122 tūkstošus latu. Savukārt aprēķinus par budžeta ietaupījumu 2014.-2020.gada plānošanas periodā attiecībā uz visām ES fondu sistēmā iesaistītajām institūcijām būs iespējams noteikt pēc sistēmas izveides, taču indikatīvi tie varētu būt ~ 1,7 miljoni latu.
A.Antonovs arī uzsver, ka šādas sistēmas ieviešanai būtu arī dažādi nemateriālie ieguvumi, kas labvēlīgi ietekmētu ES fondu un citu finanšu instrumentu administrēšanā iesaistīto iestāžu darbību kopumā. Elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešana ļautu precīzāk izvērtēt darbinieku noslogotību, novērtēt faktisko laika patēriņu konkrētu uzdevumu izpildei un tādējādi efektīvāk organizēt darbinieku un līdz ar to institūciju darbu.
MK lēma, ka sākotnēji šādu uzskaites sistēmu būtu nepieciešams testēt pilotprojekta veidā FM un Valsts kancelejā. Pilotprojektu plānots ieviest līdz šā gada oktobrim, bet testēšana noritētu līdz 2013.gadam ar mērķi novērst iespējamos trūkumus un nepilnības.
Tā kā nākamajā plānošanas periodā ir plānots samazināt ES fondu administrēšanā iesaistīto institūciju skaitu un līdz tam nebūtu lietderīgi ieviest sistēmu visās institūcijās, MK konceptuāli atbalstīja atalgojuma daļveida attiecināšanu un elektroniskas darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu ES fondus un citus finanšu instrumentus administrējošajās institūcijās ne vēlāk kā ar 2014.gadu.
Informatīvo ziņojumu skatīt MK mājaslapā.
Informācijas sagatavotājs:
Agnese Beļkeviča
Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece
Tālr. 67083938
Agnese.Belkevica@fm.gov.lv
