5. jūlijā Ministru kabinets apstiprināja Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par glābšanas dienestu spēju stiprināšanu, īpaši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizāciju un investīciju īstenošanu. Ziņojuma mērķis ir informēt par katastrofu pārvaldības sistēmas attīstības pasākumiem un investīcijām, ko plānots īstenot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) spēju stiprināšanai ar Atveseļošanas fonda palīdzību.
Investīciju mērķis ir nodrošināt vienlīdz efektīvu, ātru un kvalitatīvu katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu darbu visā Latvijas teritorijā, uzlabojot reaģēšanā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu sadarbību un koordināciju. Tāpat investīciju rezultātā tiks uzlaboti nodarbināto darba apstākļi, tajā skaitā darba drošība, kas pozitīvi ietekmēs nodarbināto apmierinātības līmeni un nodarbināto rekrutēšanu.
Latvijā plānots uzbūvēt astoņus jaunus katastrofu pārvaldības centrus (vēl bez tiem, kuru būvniecība jau uzsākta), tādējādi būtiski palielinot katastrofu pārvaldības infrastruktūras platību. Plānots, ka kopējais CO2 emisiju samazinājums, nodrošinot 8 katastrofu pārvaldības centru izbūvi, par 20,5% gadā pārsniegs to CO2 samazinājumu, ko varētu iegūt, īstenojot tikai energoefektivitātes pasākumus. Tomēr kopējais ieguvums būs plašāks nekā tikai konkrēto ēku siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, jo plānotās investīcijas sekmēs arī valsts ekonomikas atlabšanu pēc Covid-19 pandēmijas ietekmes.
No ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem katastrofu pārvaldības centrus iecerēts uzbūvēt Liepājā, Daugavpilī, Madonā, Alūksnē, Līvānos, Salacgrīvā, kā arī, iespējams, vai nu Tukumā un Talsos vai Viļānos un Alsungā, kuros vienuviet plānots izvietot ne tikai Valsts policijas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, bet arī Valsts robežsardzes, Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra, Informācijas centra, Nodrošinājuma valsts aģentūras un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes struktūrvienības.
Savukārt iekšlietu nozares infrastruktūras attīstībai no valsts budžeta līdzekļiem paredzēta jaunu katastrofu pārvaldības centru būvniecība Kandavā, Saulkrastos, Rūjienā, Aizputē, Priekulē, Dagdā, Ilūkstē un Iecavā. Šajos centros vienuviet plānots izvietot gan ugunsdzēsības depo, gan Valsts policijas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta struktūrvienības.
Tādējādi tiks īstenota VUGD infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizācija, ņemot vērā, ka vairāk nekā 80% VUGD depo objekti tika būvēti laika periodā no 1890. līdz 1960. gadam. Saskaņā ar Būvniecības valsts kontroles biroja datiem lielākajai daļai esošo VUGD depo ir augsts energoresursu patēriņš – vidēji 205,83 kWh/m2 gadā kopējā enerģijas patēriņā, kas attiecīgi rada negatīvu ietekmi arī uz klimatu, tāpēc ir nepieciešams veikt pasākumus, kas nākotnē nodrošinātu mazākas uzturēšanas izmaksas, dotu lielāku siltumnīcu gāzu (SEG) emisiju samazinājumu kopējā Latvijas zaļā kursa īpatsvarā, vienlaikus arī uzlabojot pakalpojumu kvalitāti un ātrumu vienlīdzīgi visā Latvijas teritorijā.
Sakārtota infrastruktūra ļautu panākt ar to saistīto katastrofu pārvaldības centru efektivitāti un reaģētspējas ātrumu katastrofu un nelaimes gadījumu likvidēšanā, kas attiecīgi samazinātu dabai un cilvēkam nodarīto kaitējumu, vienlaikus samazinot katastrofu un nelaimes gadījumu radīto SEG emisiju apjomu un tādējādi ļaujot sasniegt Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijā, Nacionālā enerģētikas un klimata plānā un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030. gadam izvirzītos mērķus.
Pateicoties ieguldījumiem VUGD infrastruktūrā, tiks samazināta savvaļas ugunsgrēku degšanas platība, CO2 izmešu daudzums un aizsargāta bioloģiskā daudzveidība. Savvaļas ugunsgrēki ir definējami kā kūdras, sausās zāles, kūlas, krūmu, koku, labības rugāju, siena, meldru un niedru, meža zemsedzes un atsevišķu koku degšana.
Atveseļošanas fonda ietvaros paredzētās investīcijas ir tikai daļa no plašākas katastrofu risku pārvaldības reformas, kuras ietvaros plānota speciālo transportlīdzekļu un aprīkojuma iegāde, informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana, preventīvo pasākumu īstenošana un strukturālas reformas.
Jau ziņots, ka 14. jūnijā Ministru kabinets pieņēma zināšanai Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par “Par katastrofu riska pārvaldības sistēmas īstenošanu”: https://www.iem.gov.lv/lv/jaunums/pilnveidos-katastrofu-risku-parvaldibas-sistemu-latvija
