Romāns Naudiņš: Atdevi no struktūrfondu ieguldījumiem Latvijas uzņēmējdarbībā
sajutīsim pēc četriem līdz septiņiem gadiem
„Uzrāvienu, ko Latvijas uzņēmējdarbībai un tautsaimniecībai būs devuši 2004.-2006.gadu perioda Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi, pilnā apmērā varēsim izjust un novērtēt pēc četriem līdz septiņiem gadiem, kad uzņēmēji būs atmaksājuši struktūrfondu projektu īstenošanai ņemtos kredītus un atraduši jaunus noieta tirgus saražotajai produkcijai un pakalpojumiem, tādejādi palielinot savas ražošanas jaudas līdz maksimumam,” pēc 2.septembra darba vizītes Valkas pilsētā un rajonā viedokli pauda īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās parlamentārais sekretārs Romāns Naudiņš (TB/LNNK).
Vizītes laikā Romāns Naudiņš iepazinās ar putu polietilēna izstrādājumu SIA „PEPI RER” un SIA „ABF+” ražotni, kas kopumā piecu projektu ietvaros „vecajā” ES fondu periodā ražošanas paplašināšanai, modernizācijai un jaunu produkcijas noieta tirgu meklēšanai veiksmīgi apguvuši vairāk nekā 370 tūkstošus latu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un valsts budžeta līdzfinansējuma līdzekļu. „Patīkami redzēt, ka Ziemeļvidzemē ir uzņēmīgi cilvēki, kas neskatoties uz sarežģītajiem tirgus apstākļiem ir drosmes un apņēmības pilni veidot uzņēmumus un apgūt ES struktūfondus. Īpaši vēlos atzīmēt, ka uzņēmēji izstrādājuši inovatīvu produktu būvniecības nozarē, to patentējuši un 80% no saražotās produkcijas eksportē,” saka R.Naudiņš. Tai pat laikā R.Naudiņš uzsver, ka par normāliem nav uzskatāmi Latvijā saražoto būvmateriālu mazumtirdzniecības uzcenojumi – „ja uzņēmums, lamināta ieklāšanā izmantojamā, putu polietilēna materiāla viena kvadrātmetra pārdošanas cenu ir noteicis 36 (eiro) centu apmērā, mazumtirdzniecībā Latvijas veikalos tas kvadrātmetrā iegādājams turpat četras reizes dārgāk. Tas neļauj uzņēmējam vietēja tirgū konkurēt ar Rietumeiropas un Skandināvijas līdzīgiem produktiem, kas cenas ziņā klientam ir pievilcīgāki. Un šis nav vienīgais gadījums Latvijā.”
„Tādām Latvijas uzņēmēju intereses starptautiskajā mērogā pārstāvošām organizācijām kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra būtu aktīvāk jāsadarbojas ar uzņēmējiem to saražotās produkcijas eksporta tirgu meklēšanā un sniegto pakalpojumu reklamēšanā,” uzsver R.Naudiņš, skaidrojot, ka pretējā gadījumā uzņēmumi, kas saņēmuši investīcijas no struktūrfondiem, strādā ar nepilnu jaudu saražojot vien, piemēram, 20 – 30% no iespējamās produkcijas un pakalpojumu apmēriem. Arī dažādu metāla profilu ražotājs SIA „Valkas MD”, kas vairāku metālapstrādes iekārtu iegādei guvis ERAF un sabiedriskā finansējuma atbalstu vairāk nekā 67 tūkstošu latu apmērā, saskaras ar problēmām eksporta tirgu apguvē.
Vizītes ietvaros parlamentārais sekretārs apmeklēja arī guļbūvju ēku ražotni SIA „Valhalla”, kas ar ERAF un valsts budžeta līdzfinansējuma atbalstu sakārtojusi ražotni un iegādājusies 2 apaļkoku sagataves un apstrādes iekārtas par vairāk nekā 32 tūkstošiem latu. Uzņēmēji veiksmīgi īstenojuši struktūrfonda atbalstītos projektus un ražo apaļkoku guļbūves ēkas gan pašmāju, gan ārvalstu tirgiem. „Tas apliecina, ka ar noteiktiem nišas produktiem ir iespējams sekmīgi konkurēt gan Latvijā, gan citos tirgos,” ir gandarīts R.Naudiņš.
Informāciju sagatavoja:
Lita Kokale
ES fondu vadošās iestādes preses sekretāre
Finanšu ministrija
Tālr: 6 7083880; 2 6469946
Lita.Kokale@fm.gov.lv
