Romāns Naudiņš: Birokrātija- šķērslis, kas uzņēmējiem kavēja ES struktūrfondu finansējuma saņemšanu
Par projektu izvērtēšanu un apstiprināšanu atbildīgajām valsts institūcijām turpmāk ir jāspēj strādāt operatīvāk, lai neatkārtotu līdzšinējās problēmas Eiropas Savienības struktūrfondu apguvē un neradītu uzņēmējiem papildus izdevumus, konstatējis īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās parlamentārais sekretārs Romāns Naudiņš, apmeklējot Valmieras uzņēmumus „V.L.T.” un „V.L.T. Plus”.
Minētie uzņēmumi 2004. – 2006.gada plānošanas periodā bija saņēmuši kopējo valsts atbalstu 1,59 miljonus latu apmērā (tajā skaitā, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 1,33 miljoni latu) putnu olu iepakojuma, olu transportēšanas kastīšu un transportēšanas paliktņu ražotnes modernizācijai un paplašināšanai. Kamēr uzņēmumi saņēma akceptu iesniegtajam projektam, iekārtu cenas tirgū bija mainījušās un struktūrfondu atbalsts faktiski tikai kompensēja sadārdzinājumu. Lai gan pašlaik abi uzņēmumi strādā 24 stundas dienā un aptuveni 70% produkcijas eksportē, ātrāka struktūrfondu finansējuma saņemšana būtu samazinājusi uzņēmuma izmaksas un paaugstinājusi konkurētspēju pasaules tirgū.
„Tiekoties ar uzņēmējiem, esmu secinājis, ka šādu vai līdzīgu gadījumu nav maz. Tāpēc uzskatu, ka valsts institūcijām ir jāapkopo līdz šim konstatētās problēmas un jāpiedāvā konkrēti risinājumi, kuri būtu vērsti uz ES struktūrfondu operatīvāku un efektīvāku izmantošanu. Piešķirt ES struktūrfondu līdzekļus uzņēmējam ir tikai pirmais solis. Šobrīd jāseko turpinājumam, kas ļautu strādāt komersantam veselīgā uzņēmējdarbības vidē. Ekonomikas ministrijas šī brīža aktivitātes ļauj cerīgi uz to raudzīties. Lielas cerības uzņēmēji saista ar Ieguldījuma fonda izveidi,” saka R.Naudiņš. Viņš uzskata arī, ka gatavojot 2007. – 2013.gada plānošanas perioda dokumentus, vairāk jāieklausās to uzņēmēju viedoklī, kuri jau ir „izbaudījuši” struktūrfondu apguves ēnas puses. Tas attiecināms, gan uz nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos, kas regulē nodokļu sistēmu un grāmatvedības jautājumus, gan atlases kritēriju pilnveidošanu.
Piemēram, atlases kritēriju un atbilstoša Ministru kabineta noteikumu projekta sagatavotāji ir iekļāvuši ierobežojumus atbalsta saņemšanai jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei - atbalsta apmēru, kurš ir lielāks par 50 000 latu, ierosināts sasaistīt ar komersanta iepriekšējā gada apgrozījumu, tas ir, atbalsts nedrīkst būt liekāks kā 30% no komersanta iepriekšējā gada apgrozījuma. „Šādi tiek mākslīgi samazināta inovatīvo uzņēmumu bāze. Taču, kā zināms, aiz katras inovācijas lielākoties stāv motivētu cilvēku smags darbs un izdoma. Ne google ne Skype nesākās lielā nodibinātā uzņēmumā kā viena no nodaļām, kas nodarbojas ar konkrētu problēmu. Tie visi bija jauni uzņēmumi, kuros līdzīpašnieki bija paši inovatori,” uzsver R.Naudiņš.
Informāciju sagatavoja:
Lita Kokale
ES fondu vadošās iestādes preses sekretāre
Finanšu ministrija
Tālr: 6 7083880; 2 6469946
Lita.Kokale@fm.gov.lv
