Romāns Naudiņš: Papīrrūpniecībai Latvijā jāatdzimst
Neraugoties uz krīzi papīrrūpniecībā pasaulē, vienīgajam papīra ražotājam Latvijā – SIA “Papīrfabrika “Līgatne”” - ir iespējams ne tikai izdzīvot šajā, ne pārāk vieglajā ekonomiskajā situācijā, bet pat attīstīties un palielināt pārdošanas apjomus. To konstatēja īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās parlamentārais sekretārs Romāns Naudiņš (TB/LNNK), apmeklējot valstī senāko joprojām strādājošo papīrfabriku “Līgatne” un tiekoties ar uzņēmuma vadību.
“Ja valsts ir ieinteresēta, lai pašmāju ražotāji ar savu produkciju būtu konkurētspējīgi ne tikai vietējā tirgū, bet arī ārvalstīs, lielāka uzmanība ir jāpievērš valsts atbalsta programmām, kas paredzētas uzņēmumu tirgdarbības aktivitātēm – uzņēmumu dalībai izstādēs un gadatirgos,” uzsver R.Naudiņš. “Protams, saražotās produkcijas kvalitātei un mārketingam ir jāiet roku rokā. Ja nebūs konkurētspējīga produkta, to nevarēs pārdot pat ar visefektīvākajiem mārketinga līdzekļiem. Šo likumsakarību attiecinot uz Līgatnes papīrfabriku varu viennozīmīgi teikt, ka uzņēmumam ir lielas izaugsmes perspektīvas, ja valsts, ieguldot ES struktūrfondu līdzekļus, atbalstīs ražošanas modernizāciju un, vienlaikus, uzņēmuma mārketinga aktivitātes – dalību starptautiskās izstādēs ārvalstīs.”
R.Naudiņš atzīmēja, ka viena no Līgatnes papīrfabrikas priekšrocībām ir spēja ražot tā saucamos “nišas” produktus, kurus vairumam ražotāju citās Eiropas Savienības valstīs nav izdevīgi izgatavot dažādu iemeslu dēļ, tajā skaitā, tehnoloģiskā procesa īpatnību dēļ. Līdz ar to, pārzinot tirgus specifiku, Latvijas uzņēmumi ir ļoti konkurētspējīgi. “Valsts pienākums ir šādus uzņēmējus maksimāli finansiāli atbalstīt, tajā skaitā ieguldot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu,” saka R.Naudiņš. “Vienlaikus nākas konstatēt, ka iepriekšējo valdību īstenotās politikas dēļ papīra rūpniecība Latvijā tika iznīcināta gandrīz pilnībā. Līdz ar to metāllūžņos tika sagrieztas ražošanai nepieciešamās iekārtas un iztirgotas par metāllūžņu cenu. Ja savulaik valsts institūcijas un politiķi būtu vairāk uzmanības veltījuši konkurētspējīgas ražošanas attīstībai, tad pašreizējā ekonomikas lejupslīde un “piezemēšanās” būtu mazāk jūtama.”
Vienlaikus R.Naudiņš konstatēja, ka pašreizējais valsts atbalsts uzņēmumu mārketinga aktivitātēm ir nepietiekams. “Piemēram, pašlaik dalības līdzfinansējums no struktūrfondiem izstādēm nepārsniedz 12 000 eiro vienam uzņēmumam. Līdz ar to visiem Latvijas uzņēmumiem kopā gadā ir iespējams piedalīties aptuveni 90 izstādēs. Ja pieņem, ka lielie Latvijas uzņēmumi piesaistīs maksimālo atbalsta summu 200 tūkstošus eiro, tad finansējuma pieejamība dalībai izstādēs mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem praktiski nebūs.”
Informāciju sagatavoja:
Lita Kokale
ES fondu Vadošās iestādes preses sekretāre
Finanšu ministrija
Tālr: 6 7083880; 2 6469946
Lita.Kokale@fm.gov.lv
