Romāns Naudiņš: Ražošanu Latvijā apdraud speciālistu deficīts
Viena no galvenajām problēmām, kas ar katru gadu rada arvien lielākas problēmas ražotājiem Latvijā, ir neefektīvā profesionālā izglītība, kā arī jauniešu visai noraidošā attieksme pret darbu rūpniecības uzņēmumos. „Ja valsts politika netiks kardināli mainīta, tad tas apdraud ne tikai tautsaimniecības attīstību, kuras pamats ir ražošana, bet arī efektīvu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu apguvi,” uzsvēra īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās parlamentārais sekretārs Romāns Naudiņš (TB/LNNK), pēc tikšanās ar SIA „Juglas audums” tehnisko direktoru Valēriju Šromu.
Tikšanās laikā V.Šroms pastāstīja, ka kopš Latvijas neatkarības atgūšanas gadu uzņēmumā atnākuši tikai daži jauni speciālisti. Tam esot divi galvenie iemesli. Pirmkārt, praktiski nav mācību iestāžu, kurās gatavo speciālistus audumu ražošanai. Otrkārt, pat tie, kas ieguvuši nepieciešamo izglītību, izvēlas meklēt darbu citās sfērās vai pat doties peļņā uz ārvalstīm. Piemēram, „Juglas audums” bija pat gatavs maksāt stipendijas topošajiem speciālistiem un prakses laikā apmācīt darba vietā, taču interese bijusi gandrīz vienlīdzīga nullei. Tāpēc, ja valsts līmenī netiks mainīta cilvēku attieksme pret ražošanu, tad ne pēc pārāk ilga laika pat konkurētspējīgus uzņēmumus nāksies apturēt, jo nebūs kam tajos strādāt.
„Speciālistu sagatavošana rūpniecībai patiesi ir kļuvusi par valstisku problēmus. „Juglas auduma” - uzņēmuma, kura saražotās produkcijas apjoms mērāms miljonos latu un kas praktiski visu savu produkciju ražo eksportam – bēdīgā pieredze ir tikai viens no piemēriem. Par speciālistu deficītu žēlojās arī akciju sabiedrība "VEF Radiotehnika RRR" un daudzi citi rūpniecības uzņēmumi, kurus man ir bijusi iespēja apmeklēt saistībā ar ES struktūrfondu apguvi. Turklāt pēdējo mēnešu laikā vērojama vēl viena negatīva un bīstama tendence – tagad Latviju jau pamet labi apmācīti speciālisti, kas līdz šim sekmīgi strādāja ražošanā,” saka R.Naudiņš.
Kā problēmas iespējamo risinājumu R.Naudiņš nosauc aktīvāku ES fondu izmantošanu profesionālās izglītības attīstībai, tajā skaitā, mācību iestāžu materiāli tehniskās bāzes modernizēšanai. „Vienlaikus, lielāks finansējums jāparedz uzņēmumos jau strādājošo profesionālā izglītības līmeņa paaugstināšanai. Mums ir arī jāmaina attieksme pret ražošanu un jānodrošina, ka ES struktūrfondu finansējumu - atbalstu nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai - pirmkārt saņem rūpniecības uzņēmumi. Turklāt jāsekmē, ka finansējuma apjoms šim mērķim tiek ievērojami palielināts. Jau pirmais projektu pieteikumu uzsaukums parādīja, ka interese par apmācību ir ļoti liela. Diemžēl, iemesls šādai aktivitātei daļēji sakņojas arī izglītības sistēmas nepilnībās un jauniešu attieksmē pret darbu tehniskajās specialitātēs,” saka R.Naudiņš.
Kā zināms, profesionālās izglītības problēmas ļoti precīzi fiksētas Eiropas Sociālā fonda darbības programmā „Cilvēkresursi un nodarbinātība”, tas ir, „profesionālās izglītības iestāžu modernu mācību iespēju trūkums mazina profesionālās izglītības prestižu un pievilcību. Nepietiekama sadarbība starp profesionālās izglītības iestādēm, darba devējiem un sociālajiem partneriem izglītības satura veidošanā, prakses vietu nodrošināšanā un profesionālās izglītības pedagogu kompetenču paaugstināšanā mazina profesionālās izglītības absolventu iespējas iekļauties darba tirgū. Nenotiek sistemātiska darba tirgus izpēte un vidējā termiņa vajadzību prognozēšana Tajā pašā laikā tautsaimniecības nozarēs, kurās ir strauja attīstība, ir vērojams darbaspēka trūkums vai arī potenciālajiem darbiniekiem nav attiecīgo prasmju. Profesionālās izglītības absolventiem trūkst atbalsta un motivācijas mehānismu, lai veicinātu pašnodarbinātību un iesaisti uzņēmējdarbībā.”
Informāciju sagatavoja:
Lita Kokale
ES fondu vadošās iestādes preses sekretāre
Finanšu ministrija
Tālr: 6 7083880; 2 6469946
Lita.Kokale@fm.gov.lv
