Romāns Naudiņš: Sen zināma patiesība -
valstis tiek iekarotas ar ieročiem vai aizdevumiem
“Esošā ekonomiskā situācija Latvijā parāda, ka Latvijas tautsaimniecības turpmākā pastāvēšana un līdz ar to arī valsts neatkarība ir tieši saistīta ar spēju komersantiem prognozēt savu biznesu un izdzīvot bez lieliem komercbanku aizdevumiem. Raksturīgs piemērs tam ir SIA “Polipaks”, kas spējis apgūt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondus un attīstīt ražošanu, nenonākot ilgtermiņa kredītu jūgā. Savukārt, daudziem citiem uzņēmējiem Latvijas iekšējā tirgus eiforija, pateicoties banku kreditēšanas visatļautībai, radīja maldīgu priekšstatu par valsts tautsaimniecību un noveda pie kredītu verdzības,” saka īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās parlamentārais sekretārs Romāns Naudiņš (TB/LNNK) pēc tikšanās ar SIA “Polipaks” valdes priekšsēdētāju Andreju Kologrejevu.
R.Naudiņš atzīst, ka SIA “Polipaks”, kas ražo iepakojuma materiālus, ir viens no tiem Latvijas ražotājiem, kas spējis turpināt savu darbu nevis pateicoties valdības atbalstam ražotājiem, bet par spīti tam, ka šāds atbalsts praktiski nekad nav bijis, izņemot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Tikšanās laikā A.Kologrejevs ļoti precīzi raksturoja iepriekšējo gadu valsts politiku ražošanas attīstībai valstī: vairums pieņemto lēmumu (vismaz iepakojuma materiālu izstrādes jomā) bija virzīti uz administratīvo procedūru palielināšanu, nodokļu un nenodokļu maksājumu pieaugumu, kas nekavējoties sadārdzināja Latvijā ražotās preces un samazināja to konkurētspēju ārpus valsts robežām.
“Strādājot valsts pārvaldē gandrīz gadu un regulāri tiekoties ar ražotājiem, man rodas arvien vairāk jautājumu par valsts pārvaldes institūciju pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz komersantiem. Tā vietā, lai skatītos ilgtermiņā, bieži vien bez analīzes un konsultācijām ar nozares speciālistiem tiek pieņemti neapdomīgi īstermiņa lēmumi, kuru ierosinājuma iemesli tā arī nav saprotami. Turklāt, nereti dažas institūcijas strādā tikai savās interesēs. Piemēram, daudzi no Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem atbalsta pasākumiem ražotājiem, tajā skaitā, nodokļu sloga samazināšana vai mazāks dienu skaits, kurā darba devējam jāmaksā slimības pabalsts, tā arī palikuši uz papīra, jo tos noraidīja attiecīgi Finanšu un Labklājības ministrija. Tā ir cīņa ar vēja dzirnavām, kur katra ministrija velk „deķīti” uz savu pusi, neapzinoties, ka tieši uzņēmējs un uzņēmējdarbība nopelna birokrātiskajam aparātam algu, prēmijas, vadības līgumus un daudzus citus materiālus un nemateriālus labumus,” saka R.Naudiņš.
Vienlaikus R.Naudiņš atzinīgi novērtēja SIA „Polipaks” veikumu, sekmīgi ieguldot 2004. – 2006.gada plānošanas perioda ES fondu līdzekļus, un lēmumu pieteikties uz ES naudu arī 2007. – 2013.gada plānošanas periodā, jo uzņēmumam ir daudz ideju, kur ieguldīt naudu jaunās tehnoloģijās un produktos. Nepieciešams arī finansējums darbinieku apmācībai, jo vecā profesionālā izglītība piecpadsmit gadu laikā ir sagrauta, bet jauna tā arī nav radīta (to, parlamentārajam sekretāram apmeklējot uzņēmumus, kā būtisku problēmu fiksēja visi ražotāji). “Tā kā parlamentārā sekretāra amatā nonācu no uzņēmējdarbības, tad varu tikai pievienoties SIA “Polipaks” vadības teiktajam, ka bizness ir kā virzīšanās uz augšu pa lejupslīdošu eskalatoru – ja apstāsies vai lēnām soļosi, labākajā gadījumā paliksi uz vietas. Tāpēc ikvienam uzņēmējam pašlaik pats galvenais ir nenolaist rokas, domāt un meklēt jebkādu iespēju attīstībai, vienlaikus pieprasot arī no valsts institūcijām atbilstošu izpratni un atbalstu,” uzsver R.Naudiņš.
Informāciju sagatavoja:
Lita Kokale
ES fondu vadošās iestādes preses sekretāre
Finanšu ministrija
Tālr: 6 7083880; 2 6469946
Lita.Kokale@fm.gov.lv
