Romāns Naudiņš: Struktūrfondu finansējuma apjoms ražošanas attīstībai jāpalielina
„Lai apturētu ekonomisko lejupslīdi un pēcāk „izkāptu no krīzes bedres”, valsts institūcijām iespējami ātri ir jāpārskata no Eiropas Savienības struktūrfondiem finansētā valsts atbalsta piešķiršanas virzieni, kārtība un jāpalielina katram individuālam komersantam pieejamā atbalsta apmērs, samazinot komersantu līdzdalības īpatsvaru projektos,” pēc tikšanās ar firmas „Baltijas Betonmix” valdes priekšsēdētāju Ēriku Fricsonu un „Remīne AB” direktoru Aivaru Muskaru uzsvēra īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās parlamentārais sekretārs Romāns Naudiņš (TB/LNNK).
Abu minēto uzņēmumu, kuri nodarbojas ar būvmateriālu ražošanu, vadība tikšanās laikā uzsvēra, ka viens no priekšnoteikumiem krīzes pārvarēšanai rūpniecībā ir mērķtiecīgi virzīts valsts atbalsts, kas sevī ietver arī ES struktūrfondu finansējumu. Diemžēl, komersantiem pieejamais 2007.-2013.gada plānošanas perioda struktūrfondu līdzekļu apmērs vienam projektam vairumā gadījumu ir nepietiekami liels. Tas attiecas praktiski uz visiem ražotājiem – gan lielajiem, gan vidējiem un mazajiem. Iespējams, ka valsts atbalsta noteikumu izstrādātāji, atceroties „vecā” perioda projektu pieteicēju rindas, bija centušies panākt, ka ES fondi tiek visiem, kas vēlas. Taču tagad valsts institūcijas ir kritušas otrā galējībā un finansēs daudz mazu projektu, protams, ja uz Eiropas naudu vispār kāds pieteiksies, jo struktūrfondu daļa projekta kopējā summā būs salīdzinoši neliela. Līdz ar to, ņemot vērā nepieciešamību izpildīt visas valsts noteiktās prasības, ne viens vien komersants rūpīgi padomās pirms pieteikties.
Kā vēl vienu no priekšnoteikumiem fondu sekmīgai apguvei un tautsaimniecības attīstībai, komersanti uzvēra, ka nepieciešama kompleksa valsts pieeja struktūrfondu apguvē. Pirmkārt, jau būvmateriālu ražošanas nozares pārstāvjiem ir jābūt skaidrai vīzijai par valsts attīstības plāniem, tas ir, kādus būvdarbus un cik lielos apjomos turpmākajos gados valsts plāno pasūtīt būvniekiem. Tikai tad komersanti varēs plānot savus darbus un nepieciešamos ieguldījumus ražošanas attīstībā. Pašlaik tirgū valda totāla neziņa. Otrkārt, valsts institūcijām, kuras atbild par ES struktūrfondu apguvi, ir jāspēj paskatīties plašāk - kā katrs konkrētais projekts iederas tautsaimniecības attīstībā un vai atsevišķās nozarēs nenotiek projektu (ražošanas) „pārprodukcija”. Tas, savukārt, rada risku, ka valsts atbalsts tiks izmantots neracionāli, kā arī, mainoties situācijai tirgū, daļa finansējuma saņēmēju bankrotēs.
Ne mazāk būtisks ir arī naudas izlietojums tautsaimniecības attīstībai un valsts konkurētspējas nostiprināšanai, uzskata komersanti. Ja pašlaik galvenā vērība tiek veltīta inovatīvu un eksportspējīgu preču ražošanai, tad turpmāk jāstimulē arī tādas ražošanas attīstība, kas sekmē importa samazināšanos. Piemēram, „Remīne AB” izveidojusi dolomīta šķembu ražoti, kura pēc produkcijas kvalitātes spējot konkurēt ar kaimiņvalstīs saražoto. Tas nodrošinājis, ka pēc uzņēmuma darba uzsākšanas tikai viena mēneša laikā vairāk nekā 1,5 miljoni latu jau palikuši Latvijā. Komersantiem ir plāni arī par citu, līdz šim importētu būvmateriālu ražošanu Latvijā. Taču tam ir nepieciešamas ievērojami ieguldījumi, kurus saņemt no „jaunā” perioda struktūrfondu finansējuma praktiski nebūs iespējams.
Informāciju sagatavoja:
Lita Kokale
ES fondu vadošās iestādes preses sekretāre
Finanšu ministrija
Tālr: 6 7083880; 2 6469946
Lita.Kokale@fm.gov.lv
