Romāns Naudiņš: Uzticības samazināšanās valstij rada papildu finanšu grūtības ražotājiem
Kredītreitingu samazinājums Latvijai būtiski skāris arī ražotājus. Valstij iekļūstot riska zonā, ārvalstu partneriem par izejmateriālu un preču piegādēm Latvijas uzņēmumiem pēdējā mēneša laikā ir paaugstināti kredītu apdrošināšanas procenti. Turklāt daļa piegādātāju prasa veikt priekšapmaksu. Tādejādi Latvijas uzņēmumu jau tā ierobežotie apgrozāmie līdzekļi vēl vairāk samazinās. Tas tika konstatēts, īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās parlamentārajam sekretāram Romānam Naudiņam tiekoties ar SIA “Daiļrade koks” valdes priekšsēdētāju Andri Jansonu.
“Katra jauna diena, diemžēl, atklāj arvien jaunas problēmu šķautnes Latvijas tautsaimniecībā. Turklāt jāatzīst, ka valsts pasaules finanšu krīze un ekonomikas lejupslīde mūs pārsteidza nesagatavotus. Taču es ceru, ka ekonomikas stabilizācijas plāns, kuru pagājušajā nedēļā apstiprināja Saeima, pakāpeniski atjaunos ārvalstu investoru un sadarbības partneru uzticību, kas, savukārt, radīs labvēlīgākus apstākļus arī Latvijas ražošanas uzņēmumiem,” saka R.Naudiņš.
R.Naudiņš uzsvēra, ka ekonomiskā lejupslīde valstī un problēmas ar valsts budžeta ieņēmumiem beidzot visiem politikas veidotājiem liks aizdomāties par to, kas patiesi nodrošina valsts pastāvēšanu, kuras galvenais balsts ir konkurētspējīga ražošana un pakalpojumi. Jau pašlaik Ekonomikas ministrija gatavo priekšlikumus uzņēmumu finanšu atbalstam. “Es ceru, ka uzņēmumi pirmos pasākumus sagaidīs jau nākamā gada sākumā, jo laiks rit un katra diena arvien vairāk samazina iespējas ražotājiem pārtraukt lejupslīdi un pilnā mērā atjaunot savu darbu. Pozitīvi vērtējams arī fakts, ka ir nolemts turpmāk vairs nesamazināt nākamajam gadam nepieciešamo finansējumu Eiropas Savienības fondu apguvei, lai gan vēl nesen, skatot iespējas samazināt 2009.gada valsts budžeta izdevumus, šāda iedeja Finanšu ministrijas kabinetos tika apsvērta. Es arī ceru, ka finanšu atbalsts Latvijai, pirmkārt, un galvenokārt tiks ieguldīts tajās nozarēs un uzņēmumos, kuri ir un arī turpmāk būs spējīgi ražot preces eksportam, kā arī sekmīgi konkurēt ar ārvalstu ražojumiem pašmājās.”
Par viena no šā brīža valsts pārvades prioritātēm ir jākļūst Latvijas preču un pakalpojumu iegādei, tādejādi samazinot no valsts izvestās naudas apjomu. “Un tas nav nekas īpaši sarežģīts. Ja līdz šim valsts pārvaldes institūciju darbinieki spēja izstrādāt iepirkumu nosacījumus tā, ka tiek iepirktas “interesējošās” importa preces, tad tikpat sekmīgi preču specifikācijas var uzrakstīt, lai iegādātos Latvijā ražoto – protams, ja šāda alternatīva ir. Manuprāt, tagad arī uzraugošajām institūcijām vajadzētu lielāku vērību veltīt tam, no kurienes nāks iepirktās preces. Lai gan tā, iespējams, nav liela palīdzība, taču šajā ekonomiskajā situācijā ražotājiem un arī valstij katrs lats ir zelta vērts,” uzskata R.Naudiņš.
Informāciju sagatavoja:
Lita Kokale
ES fondu vadošās iestādes preses sekretāre
Finanšu ministrija
Tālr: 6 7083880; 2 6469946
Lita.Kokale@fm.gov.lv
