Romāns Naudiņš: Valsts atbalsts ir jāsniedz nevis nozarēm, bet uzņēmumiem
“Ja valdība daļu no Starptautiskā valūtas fonda, Eiropas komisijas un Eiropas Savienības dalībvalstu piešķirtajiem kredītiem tomēr novirzīs tautsaimniecības attīstībai (aizdevumiem ražotājiem), nekādā gadījumā nav pieļaujams uzņēmumus izvēlēties tikai pēc pārstāvētajām nozarēm,” saka īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās parlamentārais sekretārs Romāns Naudiņš (TB/LNNK) pēc tikšanās ar SIA “Pingons” valdes locekli Vladimiru Beketovu. Lai gan ierēdniecībai būs jāiegulda vairāk darba, taču valsts atbalsta nosacījumi ir jāizstrādā tādi, lai būtu iespējams izvērtēt katra konkrētā uzņēmuma attīstības perspektīvas.
“Piemēram, ja naudas piešķiršana notiks pēc nozaru principa, tad maz ticams, ka SIA “Pingons”, kas ir vadošais zeķu ražotājs Baltijas valstīs un sekmīgi savu produkciju eksportē, nokļūs starp tiem uzņēmumiem, kam tiek valsts atbalsts, jo, kā zeķu ražotājs, tas ir vieglās rūpniecības pārstāvis. Līdz ar to, izvērtējot visas nozares, var šķist, ka audumu un apģērbu ražošanai Latvijā nav perspektīvu un ir daudzas citas “inovatīvākas” un valstij noderīgākas. Iespējams, ka pienāks laiks, kad mēs būsim tik bagāti, ka varēsim izvēlēties, kuru nozari attīstīt, kuru nē. Taču pašlaik ir jācenšas visupirms atbalstīt tos ražotājus, kas pierādījuši sevi ar darbiem, nevis ar dārgu Porsche vai BMW džipu un ekskluzīvi iekārtotu biroju „ieguldījumiem” uzņēmumu pamatlīdzekļos. Latvija ir neliela valsts, un, līdz ar to, uzņēmumu atlases mehānisms ir viegli izveidojams,” uzsver R.Naudiņš.
R.Naudiņš pastāstīja, ka pēdējā pusgada laikā, apmeklējot ražošanas uzņēmumus, ir pārliecinājies par vienu – nav būtiski, kuru nozari pārstāv uzņēmums, bet daudz svarīgāk, ka uzņēmumu vada īsti savas nozares speciālisti, kas labi pārzina gan ražošanu, gan tirgus tendences un spēj plānot savu darbu ilgtermiņā. Piemēram, neraugoties uz pašlaik pasaulē vērojamo krīzi, vairāki Latvijas uzņēmumi (arī tie, kuri saņēmuši Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu), turpina darbu. Tajā pašā laikā daudzi citi pašlaik ir apstādinājuši ražošanu un gaida labākus laikus. Tas pilnībā attiecināms uz jebkuru nozari, tajā skaitā, metālapstrādi, būvmateriālu ražošanu vai ķīmijas rūpniecību.
Tiesiskais pamats valsts atbalstu aktivitāšu piešķiršanai jau ir. Tie ir Eiropas Savienības struktūrfondu piešķiršanai sagatavotie dokumenti, uzskata R.Naudiņš. Protams, atlsaes kritērijos ir jāveic vairāks izmaiņais (pie kā pašlaik strādā Ekonomikas ministrija), jo šie dokumenti tika izstrādāti vēl pēdējā “treknajā” gadā, kad komersantiem nebija problēmu ar banku kredītiem. Turklāt tagad ir jāpalielina uzņēmumu atbalsta intensitāte (valsts atbalsta daļa kopējās projekta izmaksās) līdz Eiropas Komisijas maksimāli atļautajam. “Pārskatāms noteikti ir arī īpaši atbalstāmo reģionu statuss. Manuprāt, pašreizējos apstākļos nebūtu pieļaujams, ka kritērijs ir nevis biznesa perspektīvas, bet gan atrašanās vieta vai kas cits ar tiešo darbību nesaistīts,” ir pārliecināts R.Naudiņš, kā piemēru minot atbalsta pasākumus nodarbināto apmācībai. Kamēr “skolas nauda” tika datorapmācības kursiem un svešvalodu apguvei, tikmēr aiz “borta” palika daudzi konkurētspējīgi uzņēmumi, kuriem vajadzēja apmācīt strādājošos.
Informāciju sagatavoja:
Lita Kokale
ES fondu Vadošās iestādes preses sekretāre
Finanšu ministrija
Tālr: 6 7083880; 2 6469946
Lita.Kokale@fm.gov.lv
