Sekmīga valsts un nevalstiskā sektora partnerība – nozīmīgākais priekšnoteikums teicamai struktūrfondu apguvei
Notiek sekmīga valsts un nevalstiskā sektora sadarbība un reģionālo partneru iesaiste – tāda ir galvenā pozitīvā atziņa, kas gūta pēc pirmā gada darbā ar struktūrfondiem. To atzina Finanšu ministrijas organizētās konferences – diskusijas Gads ar struktūrfondiem – gūtās mācības un tālākie izaicinājumi 5.6. jūlijā dalībnieki.
Nacionālā attīstības plāna un struktūrfondu plānošanas Stratēģiskā Ietvardokumenta pārdomāta izstrāde ir svarīgs priekšnoteikums, lai sekmīgi sagatavotos nākamajam struktūrfondu ieviešanas periodam (2007. – 2013.gadā), kā arī panāktu to, lai valsts strauji attīstītos gan ekonomiski, gan sociāli.
Gads, kas aizvadīts kopš Latvijas iestāšanās ES un kurā uzsākta struktūrfondu ieviešana, raksturojams kā iesildīšanās, kuras laikā gūtās mācības jāņem vērā, gatavojoties 2007. – 2013.gada finanšu plānošanas periodam – konferencē atzīmēja finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.
„Latvijā ir apstiprināti ES struktūrfondu projekti par trešdaļu no pieejamā finansējuma. Finanšu līdzekļu apguve noris 84 no 92 Vienotā programmdokumenta aktivitātēm,” līdzšinējo veikumu struktūrfondu apguvē novērtēja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Andžs Ūbelis.
Konferencē piedalījās ap 160 dalībnieku, no tiem ~ 60 struktūrfondu vadībā iesaistīto valsts institūciju pārstāvji, ~ 100 dažādu profesionālo un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī struktūrfondu finansējuma saņēmēju, reģionālo partneru – pašvaldību un plānošanas reģionu attīstības aģentūru pārstāvji.
Konferences sešās darba grupās par struktūrfondu ieviešanas jautājumiem un atbalsta jomām formulētie secinājumi par labo praksi, kas jāturpina un jāpilnveido turpmāk, kā arī struktūrfondu vadības jautājumiem, kuriem nepieciešams alternatīvs risinājums, tagad ir jāizvērtē un jāņem vērā, gatavojoties nākamajam sešu gadu struktūrfondu ieviešanas periodam. Konferences dalībnieki identificēja vairākas vājās puses struktūrfondu vadības sistēmā, norādot uz tās smagnējumu. Tajā pašā laikā tika atzīts, ka šo nepilnību cēlonis bieži ir administratīvie un tiesiskie šķēršļi attīstībai, kas Latvijā pastāvēja jau arī pirms fondu apguves uzsākšanas, un struktūrfondu apguve šīs problēmas ir aktualizējusi un aicina uz pārmaiņām.
Darba grupu secinājumi prezentāciju veidā pieejami Finanšu ministrijas administrētajā interneta ES fondu mājas lapā - http://www.esfondi.lv/page.php?id=613
Konference tika organizēta ar mērķi, lai atklātā diskusijā ar dažādām ES struktūrfondu vadībā iesaistītajām institūcijām, reģionālajiem partneriem, sabiedrības grupām, finansējuma saņēmējiem un ekspertiem analizētu struktūrfondu plānošanas un īstenošanas gaitu, ieguvumus un problēmas, kā arī iezīmētu vēlamos uzlabojumus 2007.-2013. gada plānošanas periodā.
Papildu informācijai:
Lita Kokale
FM ES fondu departamenta
Informācijas un publicitātes nodaļa
Tālr: 7083880; 6469946
E-pasts: lita.kokale@fm.gov.lv
