Piekļūstams saturs

Fonta izmērs

Kontrasts

Lasīt vairāk

Valdība akceptē ministra Normunda Broka rosinātās izmaiņas administratīvo izmaksu kārībā ES fondu projektos

Valdība akceptē ministra Normunda Broka rosinātās izmaiņas administratīvo izmaksu kārībā ES fondu projektos

Šodien, 2.septembrī Ministru kabinets apstiprinājis īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunda Broka (TB/LNNK) priekšlikumus, kas vērsti uz administratīvo izmaksu kārtības pilnveidošanu, īstenojot Eiropas Savienības fondu projektus. Tādejādi pēc administratīvo izdevumu nemainīgās likmes aprēķināšanas metodikas izstrādes, Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu ieviesēji varēs no šī fonda segt izdevumus, kas saistīti ar projekta īstenošanu. Savukārt, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda finansējuma saņēmēji – valsts budžeta iestādes - administratīvos izdevumus varēs iekļaut projekta kopējā summā kā neattiecināmās izmaksas.

ES fondu projektu administratīvās izmaksas saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) Regulā 1081/2006 noteikto ir projekta netiešās izmaksas jeb projekta vadības nodrošināšanas izdevumi – personāla piesaistes un atalgojuma izdevumi, grāmatvedības nodrošināšanas, telefona, komunālo izdevumu u.tml. segšana.

Diskusijas par administratīvo izmaksu iekļaušanu vai neiekļaušanu ESF projektos, kā arī šo izdevumu attiecināšanu vai neattiecināšanu jau turpinās vairākus gadus. Turklāt tās skārušas ne tikai Latviju, bet arī Slovēniju, Lietuvu un Igauniju. EK auditori norādījuši, ka projekta apstiprinātais budžets ir projektam pieejamais maksimālais finansējums, bet izdevumu deklarācijās jānorāda izdevumus, kuri ir reāli radušies. Minētais konstatējums attiecas uz projekta administrāciju, proti, projekta administrēšanas izmaksām. Līdz ar to Slovēnijai, piemēram, netiks atmaksāti 8,8 miljonu eiro, Latvijai EK ir aizturējusi deklarēto administratīvo izdevumu atmaksu 9,4 miljonu eiro apmērā.

„Jāatzīst, ka mums fondu apguves „skola” maksā dārgi. Turpmāk (ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā) nav pieļaujams pakļaut Latviju šādam riskam – valstij nesaņemt finansējumu par sekmīgi pabeigtiem projektiem,” saka N.Broks. „Tāpēc piedāvāju valdībai ieviest skaidru, caurskatāmu un vienkāršu kārtību projektu īstenošanai nepieciešamajām administratīvajām izmaksām, tas ir, nemainīgo administratīvo izmaksu likmi. Tā tiks noteikta, izvērtējot līdzīgu finansējuma saņēmēju (līdzīgos projektos) pamatoto administratīvo izmaksu apjomu un fiksējot nemainīgu attiecību starp projekta tiešajām (īstenošanas) izmaksām un netiešajām (piemēram, administrācijas) izmaksām. Šādu izmaksu apjomu (kā % no tiešajām izmaksām) varēs iekļaut katrā atmaksas pieprasījumā bez atsevišķa netiešo izmaksu pamatojuma.”

Par to, ka ESF projektu īstenotājiem – it īpaši nevalstiskajām organizācijām – nepieciešams finansējums projekta ieviešanai, ministrs pārliecinājies, tiekoties ar NVO pārstāvjiem. „Mēs sagaidām, ka NVO būs aktīvas gan ar fondu apguvi saistīto dokumentu projektu izvērtētājas, gan projektu īstenotājas. Tajā pašā laikā finansējums šo uzdevumu veikšanai netiek piešķirts. Līdz ar to NVO tiek izslēgtas no spēles, jo no pašu ieņēmumiem to nav iespējams segt,” saka N.Broks. „Tāpēc, lai izvairītos no situācijas, ka nemainīgas administratīvo izmaksu likmes noteikšanas brīdī vairāk nav pieejams ESF finansējums, ierosināju, ka līdz 2009.gada 1.martam projektu iesniegumi tiek pieņemti un apstiprināti ne vairāk kā par 90% no kopējā aktivitātei vai apakšaktivitātei pieejamā finansējuma. Tādā veidā tiks izveidota finanšu rezerve, kuru pēc 2009.gada 1.marta varēs izmantot vai nu administratīvo izmaksu segšanai atbilstoši noteiktajai nemainīgai likmei, vai arī papildu projektu atbalstīšanai, vai arī palielinot budžetu esošajiem projektiem.”

Informāciju sagatavoja:

Lita Kokale
ES fondu Vadošās iestādes preses sekretāre
Finanšu ministrija
Tālr: 6 7083880; 2 6469946
Lita.Kokale@fm.gov.lv

 

Saņem jaunumus un paziņojumus par projektu konkursiem e-pastā