2023. gada 13. jūnijā Ministru kabinets skatīja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par plānotajiem pasākumiem 7,8 miljonu eiro apmērā, ko Eiropas Komisija piešķīrusi Latvijai, pateicoties Latvijas sniegtajam atbalstam Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Iekšlietu ministrija, iesaistot nevalstiskās organizācijas, Sabiedrības integrācijas fondu un pašvaldību pārstāvjus, Ministru kabinetam sniedza skatījumu par aktuālajām prioritātēm Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, īpaši integrācijai un tūlītējai palīdzībai uz Latvijas ārējām robežām, un nepieciešamajiem materiālajiem resursiem, lai sekmīgāk atbalstītu personas krīzes situācijās visā Latvijas teritorijā, ar piesaistīto papildu finansējumu.
Sabiedrības integrācijas fonds saņems papildu resursus, lai veicinātu Ukrainas civiliedzīvotāju sociālekonomisko integrāciju Latvijā, piemēram, nodrošinot latviešu valodas mācību pasākumus jauniešiem, tāpat prioritāri finansējums paredzēts Ukrainas civiliedzīvotāju psiholoģiskā atbalsta pasākumiem un datu ieguvei par to vajadzībām un citiem pasākumiem. Pasākumu īstenošanā plānots iesaistīt nevalstiskās organizācijas, kas, sniedzot atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, attīstīs arī brīvprātīgā darba kustību Latvijā. Sabiedrības integrācijas fonds konkursu veidā nevalstiskajām organizācijām piešķirs līdz 2 miljoniem eiro. Ar daļu šī finansējumu plānots nodrošināt arī īstermiņa primārā atbalsta nepārtrauktību uz Latvijas ārējām robežām.
Rīgas valstspilsētai paredzēti papildu 0,5 miljoni eiro, lai īstenotu sociālā atbalsta un iekļaušanas pasākumus Ukrainas civiliedzīvotājiem. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa Latvijā mītošo Ukrainas civiliedzīvotāju, kas bēg no Krievijas militārās agresijas Ukrainā, uzturas tieši Rīgā, Iekšlietu ministrija atbalstīja priekšlikumu sniegt papildu atbalstu Rīgai.
Gan Ukrainas civiliedzīvotāju straujais pieplūdums Latvijā, gan 2023. gada janvāra plūdi Jēkabpilī, gan starptautiskā pieredze un notikumi norāda par nepieciešamību stiprināt glābšanas dienestu spējas laikus reaģēt krīzes situācijās, atbalstot krīzē skartās personas, piemēram, Ukrainas civiliedzīvotājus. Līdz ar to paredzēts 4,8 miljonus eiro atvēlēt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam materiālo resursu stiprināšanai, kurus būs iespējas izmantot arī nākotnes migrācijas krīžu gadījumos.
Šie ir vien daži no plānotajiem pasākumiem, lai atbalstītu Ukrainas civiliedzīvotājus un stiprinātu Latvijas spējas palīdzēt arī nākotnē, kas papildina plašo, jau līdz šim Latvijas valsts un Eiropas Savienības sniegto palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Reaģējot uz pastiprināto Ukrainas civiliedzīvotāju migrācijas plūsmu Eiropas Savienībā, Eiropas Komisija sniedza iespēju Eiropas Savienības dalībvalstīm ar lielāko Ukrainas civiliedzīvotāju īpatsvaru, salīdzinot ar iedzīvotāju skaitu, pietikties papildu finansējumam. Iekšlietu ministrija, sniedzot pamatotu pieteikumu, 2022. gadā saņēma papildu 7,8 miljonus eiro Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros.
