2024. gada 1. novembrī notikušajā Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komitejas sēdē tika prezentēts detalizēts pārskats par Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežas infrastruktūras attīstības gaitu. Šīs stratēģiski svarīgās aktivitātes tiek īstenotas, veiksmīgi apvienojot valsts budžeta un Eiropas Savienības finanšu resursus, ar mērķi stiprināt valsts drošību un nodrošināt efektīvu robežas pārvaldi.
Robežžoga izbūve uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ir pilnībā pabeigta (~ 145 km garumā), taču līdz 2024. gada beigām turpinās nepieciešamās infrastruktūras – patruļtaku, laipu un citu robežas aizsardzībai nepieciešamo risinājumu izbūve gan būvdarbu pirmajā, gan otrajā kārtā pilnā robežas 173 kilometru garumā.
Posmā pie Daugavas uz Latvijas–Baltkrievijas robežas turpinās sešu metāla sakaru torņu, pievedceļu un 16,7 km garas patruļtakas izveide. Tas ir būtiski, lai uzlabotu sakarus un piekļuvi grūti pieejamajiem robežas posmiem.
Turpinās arī aktīvi būvdarbi uz Latvijas–Krievijas robežas. Šogad ir uzsākta robežas apsardzības žoga izbūve kopējā 178,85 km garumā. Žoga izbūvi uz Latvijas–Krievijas robežas pamatā plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām.
Robežžoga izbūves darbus kopš aprīļa ir palīdzējuši veikt arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri un zemessargi. Šī sinerģija starp valsts iestādēm un bruņotajiem spēkiem ir būtisks ieguldījums Latvijas drošības stiprināšanā.
Savukārt VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” sēdē informēja par viedās infrastruktūras izbūvi uz ārējās sauszemes robežas. Šis projekts, ko līdzfinansē Eiropas Savienība, ļaus ieviest modernus tehnoloģiskos risinājumus robežas uzraudzībā, tādējādi vēl vairāk uzlabojot tās drošību.
Mēs būvējam drošāku rītdienu! Pateicoties valsts budžeta un Eiropas Savienības finansējuma sinerģijai, Latvijas ārējā robeža kļūst vēl drošāka, aizsargājot mūsu valsti un tās iedzīvotājus.
