Degradētās vides revitalizācija ir sarežģīts un ļoti izaicinošs uzdevums, taču rezultāti ir ļoti iedvesmojoši. Šādi sabiedrības lietošanai tiek atgrieztas atjaunotas teritorijas, kurās mijas vēsturiskais mantojums un moderni, ilgtspējīgi risinājumi, VNĪ patlaban strādā pie vairāku degradētu vietu atjaunošanas, to kopējais atjaunošanas budžets pārsniedz desmit miljonus eiro, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.
“No ilgtspējas viedokļa labākā ēka ir neuzcelta ēka, tādēļ atgriežot sabiedrībai degradētas teritorijas, mums ir svarīgi saglabāt un atjaunot iespējami daudz iepriekšējās apbūves. Taču šādu būvju atjaunošanas projekti ir ļoti izaicinoši, jo reālais darāmo darbu apjoms un sarežģītība atklājas tikai pēc darbu uzsākšanas, tādēļ šo projektu precīzus pabeigšanas termiņus ir ļoti grūti prognozēt,” skaidro VNĪ valdes locekle.
Revitalizācijas projektos būtiska nozīme ir ēku iepriekšējai apsekošanai un izpētei, taču tā nekad neatklās visas problēmas, ar kurām projektētājiem un būvniekiem nākas saskarties atjaunošanas laikā. Kaut arī VNĪ izvirza augstākas ēku iepriekšējās izpētes prasības, nekā paredz tehniskās apsekošanas būvnormatīvs, tomēr būvju reālais stāvoklis atklājas tikai demontāžas un rekonstrukcijas darbu laikā. Piemēram, izpēte rāda, ka ēkai topošajā “Makerspace Riga” ir jauktie ķieģeļu un dolomīta pamati, taču realitātē izrādās, ka lielu daļu pamatu veido dolomīta mūris. Tādējādi nākas pārplānot pamatu stiprināšanas un hidroizolācijas tehnoloģiju izmantošanu, kas prasa papildu resursus un laiku.
Tieši pamatu daļa var radīt vislielākās raizes, jo bieži vien atklājas, ka pamati ir daudz vājāki, nekā secināts apsekojumu laikā, un ir jāveic būtiskas izmaiņas atjaunošanas projektos. Tāpat tipiska problēma, ar kuru nākas saskarties rekonstrukciju laikā, ir veco un jauno inženiertīklu savietojamība. Taču šādos gadījumos iespējamo problēmu prognozēšanu atvieglo modernās būvju modelēšanas tehnoloģijas. Tiesa, tā kā vispārīgi atjaunojamo ēku apsekojumi un izpēte precīzi neatklāj esošo būvkonstrukciju sastāvu, tad jau saglabājamo konstrukciju noturības noteikšanai tās ir maz izmantojamas.
“Interesanti, ka, strādājot ar ēkām salīdzinoši sliktā tehniskā stāvoklī, mēs varam novērtēt to, cik labi šie nekustamie īpašumi ir uzturēti iepriekš. Ja būve ir bijusi labi uzturēta, to ir vieglāk atgriezt sabiedrības izmantošanai, pat tad, ja ēka ilgstoši nav lietota. Te mēs uzskatāmi redzam regulāro tehnisko apsekojumu nozīmi, kas ļauj savlaicīgi saprast, kuras mājas daļas un sistēmas ir vairāk pakļautas degradācijai,” skaidro Gavrilova.
Domājot par ilgtspējīgu būvniecību, aizvien vairāk projektos VNĪ meklē iespējas otrreizējai demontēto materiālu izmantošanai. Tā, piemēram, vēsturiskajā kvartālā Miera ielā 58A, kur top izglītības, kultūras un radošo industriju centrs “TAB FAB”, Radošo industriju biznesa inkubatora (RIBI) ēkas fasādes apdarei sākotnēji bija paredzēts izmantot demontētos ķieģeļus. Izrādījās, ka tie nav pietiekami labi saglabājušies, tādēļ fasādes apdare tiek veidota no teritorijā demontēta bruģakmens. Tādējādi ne tikai tiks saglabātas vēsturiskās vides vērtības, bet arī “TAB FAB” kvartāls iegūs unikālu un pievilcīgu vizuālo identitāti.
“Ņemot vērā daudzos “nezināmos”, kas atklājas pārbūvējot vēsturiskas ēkas, procesam jāpieiet radoši, maksimāli izmantojot esošos materiālus, eksponējot iepriekš slēptās faktūras, kā arī pielietojot tos netradicionālā veidā. Eksponētais padomju laiku silikātķieģeļu mūris un pārseguma dzelzsbetona paneļi Kino skolas iekštelpās ir sava laikmeta liecinieki un spēj vizuāli izstāstīt vēsturiskās pārmantojamības stāstu. Cits stāsts ir RIBI ēkai, kura iegūst betona bruģakmens fasādi no pārbūvējamā blakus ceļa. Papildinot vēsturisko struktūru ar neslēptām šodienas konstrukcijām, tiek paspilgtinātas un izceltas abu kvalitātes,” skaidro arhitektu biroja “NRJA” vadītājs, arhitekts Uldis Lukševics.
Bijušajā Tabakas fabrikas kvartālā ir saglabājusies vēsturiskā industriālā vide, vecās ēkas ir valsts nozīmes piemineklis, taču vienlaikus šī teritorija pirms laika tika vērtēta kā viena no degradētākajām Rīgas apkaimēm. Kvartāla atdzīvināšanā un atgriešanā sabiedrībai tiek ieguldīts apjomīgs darbs vairāku gadu garumā. Šobrīd Nacionālās filmu skolas filmēšanas paviljonā ir pabeigta dzelzsbetona sienu betonēšana un metāla konstrukciju montāža. Arī topošajā Nacionālās filmu skolas ēkā jau ir veikta virkne darbu pie būvkonstrukciju sakārtošanas, ir uzsākta iekšējo starpsienu mūrēšana, turpinās darbi pagrabā, pie fasādes apdares un logu montāžas. Uzsākta ārējo inženiertīklu izbūve, tuvākajā laikā tiks uzsākta arī siltumapgādes tīkla izbūve.
Līdzīgi kā “TAB FAB”, arī prototipēšanas darbnīcu komplekss “Riga Makerspace” ir skaidrs piemērs tam, kā degradētas teritorijas pārtop radošās, izglītojošās un inovatīvās vietās. Sešas modernās jaunu paraugu izgatavošanas jeb prototipēšanas darbnīcas, kas atradīsies bijušajā Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēkā, palīdzēs apgūt praktiskas iemaņas Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem. Projektā paveikto darbu saraksts ir iespaidīgs, un tas ietver dažādas inženiertīklu izbūves un būvniecības darbības, kuru mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un modernu infrastruktūru. Šajā projektā demontētie ķieģeļi tiek izmantoti piemūrējumiem atsevišķās vietās.
Par izglītības, kultūras un radošo industriju centru “TAB FAB”
Kultūras un radošo industriju atbalsta centra “TAB FAB” izveides mērķis ir bijušajā Tabakas fabrikas kvartālā, Miera ielas apkaimē veidot modernu un aicinošu pilsētvidi, kā arī radīt radošajām industrijām vietu, kur mācīties, strādāt, attīstīt un realizēt savas idejas. Projekta pirmajā posmā plānots pārbūvēt ēkas un pielāgot telpas Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) studiju procesa nodrošinājumam, tostarp Nacionālās Filmu skolas un radošo industriju biznesa inkubatora vajadzībām. Arī projekta otrajā posmā paredzēts izveidot telpas Latvijas Kultūras akadēmijas mācību procesa nodrošinājumam. Projektam piesaistīts ERAF finansējums 5,1 miljona eiro apmērā (bez PVN). Kopējās būvdarbu izmaksas ir 5,6 miljoni eiro (ar PVN). Būvdarbus veic SIA “Marels Būve”, sadarbībā ar arhitektu biroju NRJA un LKA. Plānots, ka projekts tiks pabeigts 2024. gada sākumā.
Par “Riga Makerspace”
Jaunu produktu paraugu jeb prototipēšanas darbnīcu komplekss “Riga Makerspace” tiek būvēts Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēkā, A.Briāna ielā 13. Atbilstoši arhitektu biroja “Krasts” vīzijai projekta ietvaros tiks atjaunota Rīgas sabiedriskā telpa 1500 m2 platībā un uzceltas un atjaunotas publiskās ēkas 3600 m2 apjomā. Projekts paredz tehnikuma ēkas atjaunošanu, bēniņu stāva, pagraba grīdas, ēkas cokola daļas, jumta un terases pamatnes segmenta siltināšanu, durvju un logu nomaiņu, esošo inženierkomunikaciju pārbūvi un jaunu inženierkomunikāciju izbūvi, kā arī jaunas ēkas būvniecību. Būvdarbus, revitalizācijas un energoefektivitātes darbus īsteno pilnsabiedrība „P un S Būvniecība”. Kopējās būvdarbu izmaksas ir 9,4 miljoni eiro (ar PVN). Prototipēšanas darbnīcas “Riga Makerspace” attīstības projekta īstenošanai Kultūras ministrija piesaistījusi finansējumu no Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība,” kā arī valsts budžeta līdzekļus (tostarp Covid-19 finansējums ekonomikas sildīšanai caur ieguldījumiem būvniecībā). Plānots, ka projekts tiks pabeigts 2024.gadā.
VNĪ sekmīgi īsteno 44 valsts nozīmes projektus, no kuriem 24 atrodas būvniecības stadijā. Projektu kopējais īstenošanas budžets ir vairāk nekā 336 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 365 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1100 ēkas 0,95 milj. kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 602 ha platībā, un 3536 zemes īpašumiem ar kopējo platību 903 ha. VNĪ ir viens no 23 Latvijas uzņēmumiem, kas šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100 % akcionārs ir Finanšu ministrija.
Papildu informācija plašsaziņas līdzekļiem:
VAS “Valsts nekustamie īpašumi”
Korporatīvās komunikācijas un ilgtspējas daļa
Tālr. +371 20235301; komunikacija@vni.lv
