Pusceļā uz kvalitatīvu dzeramo ūdeni
Noslēdzoties Kohēzijas fonda līdzfinansētajam projektam „Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos", projekta īstenotāji secinājuši - lai pēc iespējas lielākam Latvijas pilsētu iedzīvotāju skaitam nodrošinātu kvalitatīvu dzeramo ūdeni atbilstoši ES prasībām, nepieciešams vēl vismaz tikpat liels investīciju apjoms.
ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos", kurš tika uzsākts 2006. gadā ar mērķi nodrošināt kvalitātīva dzeramā ūdens pieejamību katram Latvijas iedzīvotājam un veicinātu vides piesārņojuma mazināšanu ilgtermiņā, kopējās izmaksas ir gandrīz 105 miljoni EUR, no kuriem valsts budžeta finansējums ir 46,8 miljoni, ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums 44,6 miljoni, bet pašvaldību un uzņēmumu ieguldījums 13,2 miljoni. Projekta realizētāji uzsver - pēc patreiz uzsākto un tūlīt izsludināmo ES līdzfinansēto projektu īstenošanas darbs ūdenssaimniecību attīstībā neapstājas. Austrumlatvijā ūdenssaimniecību projekti ir realizēti veiksmīgi, bet daudzviet citos Latvijas reģionos iedzīvotājiem joprojām kvalitatīvs dzeramais ūdens nav pieejams.
Projekts „Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos" ir tikai viens no Latvijā realizētajiem ūdenssaimniecību projektiem, bet investīciju un iesaistīto pašvaldību ziņā tas ir pats lielākais šāda veida projekts. Projekta ietvaros 18 Latvijas pašvaldībās izbūvētas 2 jaunas un rekonstruētas 12 esošās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, izbūvētas 4 jaunas un rekonstruētas 10 esošās dzeramā ūdens sagatavošanas stacijas, kā arī izbūvēti 102 km kanalizācijas tīklu un 69 km ūdensapgādes tīklu.
Jānis Zviedris, viena no pieredzējušākajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu būvētājiem un infrastruktūras būvprojektu vadības uzņēmumiem SIA „Water Ser” valdes priekšsēdētājs uzsver: „Ūdens kvalitātes uzlabošana ir būtiska ne tikai no cilvēcīgā komforta, vizuālā un estētiskā viedokļa, bet arī no ekonomiskā viedokļa. Viens no būtiskiem projekta ieguvumiem ir arī jaunu pieslēgumu pieejamības nodrošināšana pilsētu iedzīvotājiem, kas ļauj izmantot maģistrālo kanalizācijas un ūdensvadu pieslēgumus. Iedzīvotāji, kas līdz šim bija pieraduši ikdienā izmantot veikalos nopērkamo dzeramo ūdeni no pudelēm, šo ieradumu nu var aizmirst, jo pašvaldības, kas dzeramā ūdens sagatavošanas stacijas rekonstruēja vai izbūvēja kompleksi kopā ar cauruļvadu rekonstrukciju, nodrošina nemainīgu ūdens kvalitāti no atdzelžošanas stacijas līdz katra iedzīvotāja mājai. Ūdens bez dzelzs, kaļķa vai citiem piemaisījumiem paildzinās gan tādu sadzīves tehniku kā tējkannas un veļasmašīnas kalpošanas laiku, gan arī boileru un cauruļvadu efektīvu ekspluatāciju.”
SIA „Water Ser” ir veicis nozīmīgus ūdenssaimniecības objektu izbūves, ūdensvadu un kanalizācijas tīklu rekonstrukcijas, kā arī jaunu ūdensapgādes tīklu izbūves projektus visā Latvijā. Šobrīd uzņēmums veic ūdenssaimniecības uzlabošanas darbus Ērgļu, Brocēnu, Dundagas, Rucavas, Līgatnes un Cēsu pašvaldībās.
„Ūdenssaimniecības projektu attīstība visos Latvijas reģionos ir nozīmīgs ilgtermiņa ieguldījums mūsu upju, ezeru un līdz ar to arī Baltijas jūras ekosistēmas saglabāšanā. Tikai Austrumlatvijas upju baseina ūdenssaimniecības attīstības projekta ietvaros vien ievērojami ir samazināts notekūdeņu piesārņojums Daugavā, Gaujā, Vaidavā, Abulā un Sulas upē, Dagdas ezerā un Dūņezerā. Šajā projektā izbūvētās un rekonstruētās iekārtas ikdienā katram iedzīvotājam nav redzamas, bet pašvaldību vadītāji saņem pozitīvas atsauksmes par dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanos un tas ir viens no patīkamākajiem apliecinājumiem par veiksmīga projekta īstenošanu,” uzsver Vija Gēme, Vides ministrijas Valsts sekretāra vietniece.
„Lai noteiktu procentuāli, cik iedzīvotāju patlaban saņem ūdenssaimniecību uzlaboto pakalpojumu, aprēķini ir jāveic nevis no kopējā iedzīvotāja skaita pašvaldībā, bet gan vadoties no aglomerācijas teritorijas un iedzīvotāju ekvivalenta. Šo terminu skaidrojums varētu būt sekojošs – aglomerācija ir teritorija, kurā notiek sabiedriski aktīvas darbības un ir noteikts iedzīvotāju blīvums, savukārt iedzīvotāju ekvivalentu rēķina, ņemot vērā arī ražotnēs un uzņēmumos strādājošos, kas uz darbu var ierasties arī no citām pašvaldībām. Katra pašvaldība ir atbildīga par aglomerācijas teritorijas noteikšanu, līdz ar to tas ietekmē arī iedzīvotāju skaita procentuālo daļu, kas saņem kvalitatīvu ūdenssaimniecību pakalpojumu,“ skaidro J. Zviedris.
SIA „Water Set” kontaktinformācija:
Jānis Zviedris
SIA “Water Ser” valdes priekšsēdētājs
Tel: 67807102
E-pasts: prese@waterser.lv
Informācijas sagatavotājs:
Vides ministrija
***
Informācija redaktoriem:
Projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” īstenošanā tika iesaistītas astoņpadsmit Latvijas austrumu daļas pašvaldības, kas atrodas to upju sateces baseinos, kas Ūdens struktūrdirektīvas izpratnē veido Daugavas un Gaujas upju baseinu apgabalus- Valmiera, Dagda Ogre, Salaspils, Cēsis, Līvāni, Alūksne, Limbaži, Preiļi, Valka, Smiltene, Lielvārde, Ķekava, Sigulda, Priekuļi, Cesvaine, Ķegums un Salacgrīva. Projekta administratīvo, finanšu un tehnisko vadību nodrošina Vides ministrija. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas (izmaksas bez PVN) ir vairāk nekā 106,30 miljoni eiro (74,71 miljoni latu). 66% jeb 44,62 miljonus eiro (31,36 miljonus latu) no projekta Finanšu memorandā sākotnēji apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Projekta “ Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” palīdz mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Savienības pilsoņu vidū.
