V Pasaules latviešu zinātnieku kongresā “Zinātne Latvijai” Latvijas un diasporas pētnieki un citi eksperti pulcējās vienuviet, lai apspriestu arī dabas resursu pielietošanu tautsaimniecībā un zaļās ekonomikas radītās iespējas un izaicinājumus.
Plenārsesiju “Vai pietiek resursu pārtikušai Latvijai?” ievadīja Norvēģijas Bioekonomikas institūta (NIBIO) pētniecības direktora Arnes Bardalena (Arne Bardalen) priekšlasījums, kurā tika akcentēts globāls izaicinājums – cilvēces radīto klimata pārmaiņu posts, ko pastiprina pieaugoša ģeopolitiskā spriedze dabas resursu kontekstā.
Sekojošajā diskusijā pētnieki un politikas veidotāji pievērsās dabas resursu pārvaldības izaicinājumiem. Pētnieki uzsvēra, ka dabas resursi ir jāsargā no globālo izaicinājumu radītajiem draudiem, kuri ietekmē arī cilvēku labklājību – samazinoties bioloģiskajai daudzveidībai, palielinās augu un dzīvnieku slimību izplatīšanās risks. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” direktors Aivars Bērziņš norādīja, ka risks pieaug arī lielās dzīvnieku un cilvēku mobilitātes dēļ, un nepieciešami kompleksi risinājumi gan dabas resursu, gan veselības sistēmas pārvaldībā, lai samazinātu slimību izplatību un mikrobiālās rezistences pieaugumu.
Diskusijas dalībnieki norādīja arī uz izaicinājumiem, kas saistīti ar kultūras maiņu lauksaimniecībā, jo lauksaimniecības zemei nepieciešama tāda attieksme kā pret dzīvu sistēmu nevis uzņēmumu. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes rektore Irina Pilvere atzīmēja, ka būtiska loma ir arī digitālajiem rīkiem – paredzams, ka nozarē nodarbināto skaits samazināsies digitalizācijas risinājumu lauksaimniecībā dēļ, savukārt aprites ekonomikā joprojām trūkst digitālās infrastruktūras un atbalsta rīki atlikumu ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Izstrādātā Bioekonomikas stratēģija 2030. gadam ir veids, kā šos stratēģiskos mērķus varētu sasniegt.
Savukārt sesijā “Kā gudri pelnīsim zaļajā ekonomikā?” vairāku Latvijas zinātnisko institūciju pārstāvji prezentēja inovatīvus veidus, kā gudri pelnīt zaļajā ekonomikā, pievēršoties biomasas pārstrādei augstas pievienotās vērtības produktos.
Latvijas Koksnes ķīmijas institūta pētnieki prezentēja bērza tāss ekstrakciju suberīna un betulīna ieguvei, un šī tehnoloģija ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu jau ir ceļā uz komercializāciju. Institūts izstrādājis arī koksnes aizsardzības materiālu un koksnes saistvielas, savukārt cita pētnieku grupa izstrādājusi pilnībā bioloģiskus trīsdimensionālus kompozītmateriālus, kuru sastāvā ir bazīdijsēnes un celulozes substrāts. Savukārt Latvijas Universitātes augu pētnieki iepazīstināja ar invazīvo augu pielietošanas iespējām augstas pievienotas vērtības produktos, tos var lietot ekstraktu, materiālu un degvielu izgatavošanā.
Materiālzinātņu un iepakojuma pētnieki uzsvēra, ka nepieciešams samazināt plastmasas lietojumu un izvēlēties plastmasas aizvietotājus, piemēram, dabā viegli noārdāmo bioplastmasu. Pētnieki atgādināja, ka nav vietas kvalitātes kompromisiem, jo ir svarīgi nenonākt situācijā, kad pārtikas un citas preces transportēšanas laikā tiek bojātas, tāpēc Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki ir izstrādājuši daudzslāņu nanomateriālu bioaizsardzībai, izmantojot propolisu un varu.
Gan diskusija par resursu pārvaldības izaicinājumiem, gan prezentācijas par Latvijas pētnieku inovācijām zaļajā ekonomikā apliecina zaļās pārveides daudzveidību, vienlaikus atgādinot par tās sniegtajām iespējām.
Latvijā Pasaules latviešu zinātnieku kongress notiek jau kopš 1991. gada, un līdz šim aizvadīti četri kongresi, kas kopā pulcinājuši kuplu dalībnieku skaitu gan no Latvijas, gan ārvalstīm. 2018. gadā, kad norisinājās IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress, tajā piedalījās 750 dalībnieki no 24 valstīm. Galvenie kongresa mērķi ir sniegt iespēju apmainīties viedokļiem par aktuālām zinātnes problēmām, veidot un stiprināt Latvijas zinātnieku kontaktus ar Latvijas izcelsmes zinātniekiem no dažādām valstīm, kā arī pievērst sabiedrības, mediju un politiķu uzmanību Latvijas zinātnes nozīmei un zinātnieku veikumam.
Foto: Toms Norde, Gatis Orlickis / Izglītības un zinātnes ministrija
V Pasaules latviešu zinātnieku kongress “Zinātne Latvijai” tiek īstenots ERAF projekta Nr. 1.1.1.5/17/I/002 “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” ietvaros.
