V Pasaules latviešu zinātnieku kongresa “Zinātne Latvijai” ietvaros tika aizvadītas Baltijas Copernicus dienas, kuru mērķis bija nodrošināt dažādu nozaru mērķa grupas par zemes novērošanas datu pielietošanu un prasmēm, kas nepieciešamas, lai veicinātu datu izmantošanu savās organizācijās.
Seminārā tika sniegta aktuāla un praktiska informācija par zemes novērošanas programmu Copernicus un tās sniegtajām iespējām zinātniekiem, uzņēmējiem un valsts institūciju pārstāvjiem, kas izmanto vai plāno izmantot zemes novērošanas datus un sekmēt Baltijas valstu aktīvāku satelītdatu lietošanu plašā nozaru klāstā, aptverot gan zemes monitoringa, gan jūras pakalpojumus, gan informāciju par dažādiem atbalsta mehānismiem zinātnei, uzņēmējdarbībai un sabiedriskajām institūcijām.
Savukārt paneļdiskusijā “Konkurence vai sadarbība? Ceļā uz kopīgiem centieniem nogādāt Copernicus Baltijas jūras reģionā: Baltijas EO platforma? Reģionāls izcilības centrs?” dalībnieki no Baltijas valstīm un Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) diskutēja par to, kā Baltijas valstis var sadarboties un kopīgi sekmēt zemes novērošanas datu produktu plašāku iedzīvināšanu dažādās jomās kā pilsētu un dabas resursu pārvaldība, mežu un lauksaimniecības uzraudzība, kā arī ārkārtas situāciju pārraudzībā.
EKA zemes novērošanas nodaļas vadītājs Gordons Kempbels (Gordon Campbell) minēja, ka Baltijas valstīs institucionālā līmenī datu izmantošana notiek ļoti strauji, jo institūcijas elastīgi uzņem jaunu tehnoloģiju ienākšanu darbā, un kopumā digitalizācijas procesos Baltijas valstis ir daudz vairāk attīstītākas par dažiem Eiropas reģioniem. Toties gan Baltijā, gan citviet problēma ir tradicionālais skatījums par zemes novērojumu datu pārvaldību – zemes novērošana nav paredzēta tikai zemkopībai vai jūrniecībai, un var tikt izmantota daudz plašākā nozaru klāstā, bet daudzas organizācijas vēl arvien sevi nesaskata kā telpisko datu pārvaldītājas.
Pētnieks un Lietuvas zemes novērojumu uzņēmuma Geomatrix direktors Gediminas Vaitkus norādīja, ka publiskais sektors ir inertāks par privāto sektoru, kas ir uztrenēts ātri pielāgoties pārmaiņām un ieviest jaunas tehnoloģijas. Tādēļ ir būtiski, lai publiskais sektors nekonkurētu ar privāto sektoru, bet tiktu līdzi jauninājumiem un kļūtu par moderniem zemes novērošanas pakalpojumu lietotājiem, iepērkot tiem nepieciešamos pakalpojumus. Savukārt SIA Baltijas Satellite Serviss (BSS) pārstāvis Andrejs Grišanovs (Andrei Grishanov) atzīmēja arī nepieciešamību pilnveidot pakalpojumu iepirkumus, un ka labākais risinājums ir nevis iepirkt lielas un sarežģītas sistēmas, bet iet soli pa solim un veikt vairākus “mazos iepirkumus”, kas attīstītu sistēmu balstoties uz laika gaitā iegūtu pieredzi un kvalifikāciju. Publiskajam sektoram ir jābūt gatavam eksperimentēt un virzīties uz priekšu pakāpeniski.
Vides Risinājumu institūta vadošais pētnieks Dainis Jakovels uzsvēra, ka ir jārada veselīga vide inovācijām, kurā var attīstīties vairāki spēlētāji zemes novērošanas jomā, veidojot labvēlīgu konkurenci. Šajā vidē būtisku lomu spēlē publiskais sektors, kas satelītdatu risinājumus nevis uztver kā draudu, bet kā līdzekli savu funkciju pilnveidošanai. Savukārt Igaunijas ESThub departamenta vadītāja Maili Hirlaka (Maili Hirlak) norādīja, ka ir nepieciešams izglītot publisko sektoru un testēt dažādu datu kopu sniegtās iespējas. Lai sekmīgi ieviestu zemes novērošanas pakalpojumus noteiktam zināšanu līmenim jābūt ir abās puses – servisa nodrošinātajam un servisa saņēmējam.
Komentējot iespējamo sadarbību starp Baltijas valstīm, panelistu vidū bija vienprātība, ka tā ir iespējama un jau notiek pateicoties starptautiskiem tenderiem, piemēram, EKA tendera par Baltijas valstu zemes novērošanas platformu ietvaros. Vienlaikus jāņem vērā lokālās īpatnības, piemēram, ka gala lietotāji labprātāk sadarbojas ar vietējiem izstrādātājiem vai ar izstrādātājiem, kas nodrošina lokālo atbalstu. Īpaši tas attiecas uz militārajiem un drošības risinājumiem, kur vienmēr būs svarīga vietējā kompetence.
Latvijā Pasaules latviešu zinātnieku kongress notiek jau kopš 1991. gada, un līdz šim aizvadīti četri kongresi, kas kopā pulcinājuši kuplu dalībnieku skaitu gan no Latvijas, gan ārvalstīm. 2018. gadā, kad norisinājās IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress, tajā piedalījās 750 dalībnieki no 24 valstīm. Galvenie kongresa mērķi ir sniegt iespēju apmainīties viedokļiem par aktuālām zinātnes problēmām, veidot un stiprināt Latvijas zinātnieku kontaktus ar Latvijas izcelsmes zinātniekiem no dažādām valstīm, kā arī pievērst sabiedrības, mediju un politiķu uzmanību Latvijas zinātnes nozīmei un zinātnieku veikumam.
V Pasaules latviešu zinātnieku kongress “Zinātne Latvijai” tiek īstenots ERAF projekta Nr. 1.1.1.5/17/I/002 “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” ietvaros
