Piektdien, 29. septembrī, Palangā (Lietuvā) starptautiskās Baltijas jūras konferences “Mūsu Baltijas jūra – ilgtspējīgas nākotnes ceļi” (Our Baltic Conference 2.0. Pathways for a Sustainable future) laikā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zvejnieki piketējot izteica neapmierinātību ar plānotajām nozvejas kvotām nākamajam gadam, par ko oktobrī lems ES zivsaimniecības ministri.
Zemkopības ministrs Armands Krauze norāda, ka “Latvija nevar piekrist Eiropas Komisijas priekšlikumam par 2024. gada nozvejas iespējām Baltijas jūrā. It īpaši par reņģu zveju Baltijas jūras centrālajā daļā un Botnijas līcī, un arī par nepamatoti un kritiski samazinātajām brētliņu zvejas iespējām. Zinātnieku rekomendācijas neparedz tik radikālus zvejas ierobežojumus, un pilnīgi noteikti nerekomendē zvejas slēgšanu. Uzskatām, ka Eiropas Komisija nav izsvērusi šādu iespējamo lēmumu ietekmi uz zvejniecību, un tas izraisa dziļu zivsaimnieku sašutumu.”
Viņš atzīmē, ka ceļā uz ilgtspējīgu ekonomiku ir svarīgi saglabāt bioloģisko daudzveidību Baltijas jūrā. Tādēļ daudzus pēdējos gadus Baltijas jūras valstu zivsaimnieki, tostarp arī Latvijas, rūpīgi ievēro zinātnes sniegtās rekomendācijas par zivju krājumu ilgtspējīgu un pārdomātu izmantošanu. Līdz šim ieviestie ierobežojumi zivju krājumu saglabāšanā ir bijuši sabalansēti, nav sagādājuši pārmērīgu administratīvo slogu un arī nav sagrāvuši zivsaimniecības pamatus. Zvejnieki vienmēr ar sapratni uztvēruši nozvejas kvotas, īpaši, ja tās palīdz aizsargāt apdraudētās zivju sugas.
A. Krauze iesaka Eiropas Komisijai paļauties uz reģionālās sadarbības platformas “BALTFISH” dalībnieku apspriestajām un izstrādātajām rekomendācijām, kurās tiek ņemta vērā dažādu valstu specifika un prakse. “Tikai kopīga un pārdomāta rīcība var sniegt apmierinošus rezultātus visiem zvejniecības procesā iesaistītajiem un virzīt mūs uz ilgtspējīgu ekonomiku," uzskata ministrs. Oktobrī plānotajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē zemkopības ministrs paudīs šādu viedokli.
