ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē kopīgi ar pārējo dalībvalstu ministriem meklēja risinājumus ātrai un adekvātai reakcijai uz pašreizējo krīzes situāciju lauksaimniecības nozarē Eiropā. Zemkopības ministrs uzsvēra, ka reformētās ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) detalizētās prasības ir lauksaimniekiem radījušas nesamērīgu vides u.c. prasību slogu, kas, ņemot vērā nelabvēlīgos klimatiskos apstākļus un sarežģīto tirgus situāciju, novedis lauksaimniecību pie nozares dzīvotspēju un konkurētspēju apdraudošām finanšu grūtībām.
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Pēc reformētās KLP pirmā darbības gada ir skaidrs, ka tā ir pārāk detalizēta un ar nevajadzīgi sarežģītām prasībām, īpaši nosacījumu sistēmā un vides un klimata atbalsta shēmās. KLP ir nekavējoties jāveic tādas izmaiņas un pielāgojumi esošajai situācijai, lai lauksaimnieki varētu veikt savu primāro uzdevumu – pārtikas ražošanu, kas ir sevišķi būtiski apstākļos, kad pārtikas nodrošinājums ir stratēģiskas nozīmes jautājums. KLP un tās nacionālajiem stratēģiskajiem plāniem ir jābūt lakoniskiem, vienkāršiem un spējīgiem elastīgi pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un krīzes situācijām. Diemžēl pašreizējā KLP nespēj lauksaimniekiem īstajā brīdī piedāvāt pareizos atbalsta instrumentus, un tas nav pieņemami, īpaši šī brīža grūtajā situācijā.”
Jaunie ES vides un klimata regulējumi kļūst arvien ambiciozāki, bet to finansēšana tiek uzlikta uz KLP, tātad lauksaimnieku pleciem. Zemkopības ministrs norāda: ja reiz tiek izvirzīti tik augsti papildus mērķi, tam ir jāparedz papildus finansējums, jo KLP budžets tos visus nespēj un nespēs piepildīt.
Zemkopības ministrija arī uzskata, ka bez kavēšanās nepieciešams pārskatīt laba lauksaimniecības un vides stāvokļa (LLVS) nosacījumus. Tie nedrīkst būtiski ierobežot saimniecisko darbību un radīt papildu izmaksas lauksaimniekiem, turklāt tajos ir jāņem vērā dalībvalstu specifiskās prakses. Patlaban vairāki LLVS standarti rada būtiskus ierobežojumus lauksaimnieciskajai darbībai un apdraud lauksaimnieku konkurētspēju.
Padomes sanāksmes laikā zemkopības ministrs tikās arī ar Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisāru Janušu Vojcehovski. Sarunā bez jau iepriekš minētajiem risināmajiem jautājumiem tika atkārtoti uzsvērta nepieciešamība panākt ES līmeņa lēmumu par pārtikas un lauksaimniecības produktu importa aizliegumu ES no Krievijas un Baltkrievijas. Tāpat Armands Krauze uzsvēra, ka nekavējoties – jau šogad – ir nepieciešams palielināt pieļaujamā valsts finanšu atbalsta jeb de minimis slieksni, ņemot vērā izmaksu sadārdzinājumu un augstās kredītprocentu likmes.
