Otrdien, 25. aprīlī, zemkopības ministrs Didzis Šmits piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (Padome) sanāksmē Luksemburgā, kurā tika izskatīts jautājums par stāvokli tirgū, jo īpaši pēc iebrukuma Ukrainā, tostarp atsevišķu valstu pieņemtajiem lēmumiem par Ukrainas lauksaimniecības produktu importa aizliegumu.
Zemkopības ministrs Didzis Šmits: “Mēs izprotam smago situāciju, ar kādu saskaras lauksaimnieki Ukrainas kaimiņvalstīs. Bet uzskatām, ka šādi galēji un vienpusēji atsevišķu dalībvalstu lēmumi par aizliegumu ievest graudus no Ukrainas nav risinājums. ES ir jāturpina atbalstīt Ukrainas ekonomiku. Mums ir jāmeklē visi iespējamie ES līmeņa tehniskie un strukturālie risinājumi, lai turpinātu nodrošināt Ukrainas lauksaimniecības produktu importu un tranzītu, jo īpaši ar mērķi risināt globālā pārtikas nodrošinājuma problēmas. Ja kādu produktu pieaugošais imports no Ukrainas negatīvi ietekmē dalībvalstu lauksaimniekus un pārtikas ražotājus, tad tam ir jāparedz ES līmeņa atbalsta pasākumi.”
Tāpat, pamatojoties uz Latvijas delegācijas iniciatīvu, šodien Padomē zemkopības ministrs Didzis Šmits prezentēja kopīgo Bulgārijas, Čehijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas sagatavoto nostāju par Eiropas Komisijas (EK) jaunā priekšlikuma augu aizsardzības līdzekļu (AAL) ilgtspējīgai lietošanai iespējamo negatīvo ietekmi uz augu izcelsmes produktu eksportu, kuru kopumā atbalstīja 17 ES dalībvalstis. Zemkopības ministrs norādīja, ka nepamatoti un neizsvērti lēmumi par AAL lietojuma nozīmīgu samazināšanu novedīs pie pārtikas ražošanas ES un attiecīgi arī tās eksporta būtiska samazinājuma, palielinās pārtikas cenas ES un atkarību no pārtikas importa. Latvijā, salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, AAL lieto daudz mazākā apjomā. Saskaņā ar EK piedāvājumu AAL lietojums Latvijai būtu jāsamazina par aptuveni 60 procentiem.
Padomē tika izskatīts arī Latvijas un Lietuvas rosinātais jautājuma par nepieciešamību no ES budžeta piešķirt atbalsta finansējumu lielās grūtībās nonākušajai piena ražošanas nozarei. Pēdējā gada laikā tā piedzīvojusi strauju ražošanas resursu cenu kāpumu, un Latvijā tās joprojām saglabājas ļoti augstas, tai pašā laikā piena iepirkuma cenas šobrīd ir nesamērīgi zemas un nav indikāciju, ka tās varētu tuvākajā laikā palielināties. Situācijas uzlabošanai ir nepieciešams ES finansiāls atbalsts no ES Kopējās Lauksaimniecības politikas Lauksaimniecības rezerves. Ņemot vērā, ka arī vairākas citas dalībvalstis vērsušas EK uzmanību uz problēmām dažādos sektoros, EK norādīja, ka tā turpinās analizēt situāciju lauksaimniecības tirgū, kā arī iespējas un pamatotību jebkāda atbalsta iespējamai piešķiršanai dalībvalstīm.
